Vēl baidās gulēt tā dūnu gultiņā...Vēl baidās likt mutē kaut kumosu no šī ēdiena,kas viņas acīs ir glezna...No skaidrības tā slēpjas jo neapzinās tās...Viņa liedzās pieskārieniem,jo ir pieradusi tikai sitieniem...Viņa nav radusi maigus vārdus dzirdēt,bet gan kraukļu ķērkšanu un dusmības vārdus...Viņas acis nav skatijušas tik gaišu gaisu tikai pie cilvēku kājām tā ir mitinājusies...Bet kas gan ir apvalks ja tās dvēsele ir tik tīra un miesa tik neskarta...Vai drēbju netīrums spēj nomelnot dvēseles šķīstību...Ļaujiet viņai pierast!

 

/mamma uztaisiija Z-sveetku teeju:)man veel shie sveetki ir!:)šī patīkamā smarža mani noreibina:)šon dievk:)Zvaigznes diena