Vēl viena diena, kaut kāda. Laba jau laikam. Es īsti nezinu vai varbūt ir tā, ka nekas nemainās, bet es tikai uz visu skatos pozitīvāk (naivāk un neobjektīvāk) vai varbūt tiešām viss būs un jau kļūst labāk. Tāda sajūta, itkā es uz šauras laipas censtos tikt uz priekšu, un bail krist un bail, ka mani neturēs nevilks, nebalstīs, bet vienkārši nogrūdīs vai aizdzīs. Vai pametīs, vai nesapratīs vai... Kas gan šeit labāks? Te ir vairāk baiļu tādas īstākas, kad ir par ko baidīties. Es nepanesu bailes. Vispār paskaidrošu, ja kāds mēģina ko saprast - šis ir pilnīgs bezsakars. Un ja rakstot es zināju sakaru, tad tagad tā vairs nav.