Baigā dzīvīte. Neesmu laimīga. Varbūt nekad neesmu tāda bijusi, tikai sevi mānījkusi. Varbūt arī nekad nebūšu. Man nepatīk tas, kas notiek. Šķiet, ka neko nav iespējams kontrolēt, šķiet, ka es esmu tik viena, ka nav neviena cilvēka, kurš vēl būtu visiem tikj ļoti vienaldzīgs. Cilvēki šobrīd iedalās tādos, kuriem patīk, ka es viņiem uzbāžos un tādos, kuriem negribu uzbāzties. Visumā es esmu pilnīgi viena ar savām problēmām. Visumā man nepatīk, ka šajā dzīvē nav laika kārtīgi dzīvot. Dzīvot tā, lai nekas nepaliktu neizdarīts, neīstenots, Tik daudz kā, kas varētu būt, bet nav. Nepagūts, nokavēts.. Man tiešām nepatīk tas viss, kas notiek. Es gribu kjust, apturēt, un dzīvot tā kā vēlos. Šķiet, ka gāžas lavīna, kas vai nu mani paraus līdzi lielā melnā tumsā, vai es tomēr noturēšos, bet šo lavīnu man nekontrolēt, tā sairs bezdibenī, bet man būs tikai nožēla. Man jau pietiek nožēlas. Man vakjag pārmaiņas.