Vairāk galīgi mani nervi netur. Cik es smaidu vienā laidā un saku, ka viss kārtībā, cik es tā saku sev un to kā es cenšos, to es arī gribu noslēpt. Vairāk man nav spēku. Man ir viss sagājis galīgā _ Es noģību, aizvakar tas bija skolā, šodien atkal palika slikti. Atkal pēc bioloģijas. Domāju, ka varbūt slikti no tā, ka stāsta par asinīm. Aizgāju pie māsiņas (šoreiz es aizgāju, nevis māsiņa nāca pie manis ar ožamo spirtu:) ) šausmīgi drebuļi sāka kratīt, asaras pa gaisu utt. Viņa pajautāja, vai man ir kādas problēmas, ar ko netieku galā. Teicu, ka protams ir, bet tāpēc jau neviens neģībst!! Nu tad man beidzot paskaidroja, ka esmu pārslogojusi savu nervu sistēmu. Ko tad man darīt? Neslēpju jau neko, ja man slikti, tik negribu uzbāsties, jo tie cilvēki kuru dēļ man ir slikti jau nav nepiekā vainīgi. Varbūt uzvilkt trako krekl un uzrakstīt uz pieres "Saudzējiet manus nervus, mīlīši!!!"??? Man esot jāatrod veids kā relaksēties. Sportot nespēju, jo patiesībā bail, par sirdi. Tāpat jau slodze no stresa. Man ēšana nervus nomierina, tikai žēl, ka tās kalorijas netērējas dvēseles ārstēšanā.. Es nezinu,vai man vajag atpūsties vai saņemties?