Kā man bļin neaiziet, ka es viņu neinteresēju. Man tas vienkārši IR jāpieraksta un katru dienu jāpārlasa! Man laikam neaiziet. Ko es vispār daru? ESIENĪSTU ka es nemācos no kļūdām, es ienīstu, ka man viņa klātbūtnē galvā vairs nav neviena normāla doma. Bet es cenšos Un šausmīgi priecājos ka 1. šī ir īsā nedēļa; 2. skola nevilksies mūžīgi:) tas ir lielākais stulbums, kas vien var būt - visu saprast, bet vienkārši nepieņemt baltu patiesību, to, kas ir redzams pat tam, kas guļ komā otrā kontinentā un arī tam, kuram vispār nekad dzīvē nav bijis nedz acu ne arī pieres, bet man neaiziet!!! Vispār man nav viss vienalga, es beidzot gribu justies normāli, dzīvot normāli, paņemt milzīgu cirvi un skaldīt malku, vai iet skriet, bet to redziet nevar, jo ārā ir maniaki un vēl sazinkas tur ir un vēl ir cītīgi jāizmācās un vēl man atkal ir jāapsver kautkādi d varianti, itkā man dzīvē nebūtu ne mērķa, ne sapņa. Man ir skaidrs, ko es gribu no nākotnes un ejiet visi šauties ar savu loģiku un variantiem.