apskatījos, ka visi pādējā laika ieraksti tādi pesimistiski. Šodien gan bija skaisti - klajš, tīrs sniega plašums, klusums un neviena cilvēka, sliedes un vilcieni, kas man nezkāpēc pēdējā laikā patīk - tik ļoti patīk, ka vai pie sienām attēli jāsalīmē, vai labāk - jāsakrāmē soma un jādodas ceļā, kur blakus kāds spēlē kārtis, mēģina apklusināt bērneļus, bet cits starp vagoniem pīpē... un saule spīd netīros logos.
es patiesību, sakot, gāju uz frizētavu, bet bija ciet, bet bija tik labi beidzot būt svaigāgaisā, ka gāju vien tālāk, kur ienāca prātā... iesaku izmēģināt, kapēc, nezinu, bet sajūta ir tāda, kā prāts būtu iztīrījies un atveseļojies..