ballbalone

ko dāvināt 29os gados vīrietim? alternatīvs, veģetārietis, mūziķis, nelieto alkoholu, nav tendēts uz materiālām vērtībām.
hmm, satikshu kādu reizi trešo, nepazīstu tik privāti, bet ar tukšām rokām ar nevaru iet.
ko?
help.!

forši putinās un aizputina visu, arī saprātu.
viņš šodien ļoti foršs, iemīlos ar katru pīpauzi vairāk. līdz ar to arī pīpēšanai tiek piemesta tāda dievīga idealizēšana. varbūt nevietā. bet es neļauju traucēt manu prieka devu un man vienalga, ka esmu nejauka un neaicinu citus kolēģus līdz.

ārprāts kā es gribu gulēt, ūdeni un nosprāgt.
es vispār nevaru pastrādāt, man ļoti, ļoti nāk miegs. gulēju uz grīdas, kāda čaļa skavās. neērti bija, sanāca pagulēt kādas stundas divas. bet viņš tika izvēlēts un akceptēts manā prātā tikai viņa vārda dēļ. arī tizli.
nedzeriet, tad jūs noteikti jutīsieties labāk no rītiem.
viņu sauca Gatis.
kad būs 17it un kad būs mana mīļā gulta? kādēļ es neaizbraucu mājās? es apraudāšos. bet neba jau ar mani pirmoreiz tā atgadījās.

acis sarkanas protams, elpa smird pēc grādiem. kauns.
ai, dirst lai visi iet. es arī, jo man protams kā uz pohām, nereāli sāp vēders. jādomā kā ar karmu mieru izlīgt, jo pēc šitādiem no manas puses, viņa man atspēlējas un tas ir nevisai jauki.
5dien atkal ballīte, visticamākais, ka vēl trakāka.

rēķināšu lēnu gariņu mājiņu. man jāraksta žurnālam "una" raksts, es pat nesaprotu kāpēc, bet mēģināšu. es vakar nokārtoju divus priekšmetus. mana dzīve kūsā. es gan tāda kā mirstošs gulbis šodien.
ak dievs cik stulbi ir nosist gulbi, vēl stulbāk ja pēc tam žēl.

še tev, še tev cūka.

šodien es gribu būt tipisks dīkdienis, zemaakaa shkjira. es gulshnjaashu, daudz eediishu un skatiishos tv. slinkums iet peec cigareteem, zheelums, ka maajaas nav alus. zinu, ka vakaraa es sev riebshos, par shaadi pavadiitu dienu, bet ziniet, man kaut kaa truukst shai pasaulee, atbildes uz to "kaada velna peec man kaut kas jaadara? kaada jeega? kaads meerkjis tam visam?"

riebjas man viss. gribu piedzerties. vienatnee skumji. divas asaras pievienojas. piedraazt visus. kad esi labs, tad labi, kad tev vajag, neviena nav. visiem lielaa dziive notiek.

man pēdējā laikā ir paranoja, ka kāds varētu izlasīt manus pierakstus un atklāt manas slēptākās domas, bail, ka nozūd mans bloknots. ka kāds atšifrē manu personību šeit. utt.
bet vienreiz ejot pa Rīgu, pretim Rīgas Starptautiskajai Autoostai, redzēju ubagotāju, kas sēdēja un cītīgi rakstīja pabiezas klades lapās. kā man gribējās nopirkt to burtnīcu, bet sabijos jautāt. Šķita ļoti privāti, bet tai pašā laikā ļoti vilinoši uzzināt, kas tur rakstīts.

man ļoti ļoti gribas uz Liepājas teātri, jo tur spēlē divi mani bijušie klasesbiedri. ļoti gribētos redzēt. bet nevienu liepājā nepazīstu, nav kur nakšņot.

es šodien nobijos no atklātības.

ja jau. mani ļoti pārsteidz, cik bezdievīgi var būt ticīgi cilvēki. kurli un akli, nejūtīgi. viņi varētu ņemt šķēpus un karot par savu pārliecību, vēlreiz pierādot tās absurdumu. baznīcā un Bībelē Dieva nav. aizmirstiet par mūžīgo dzīvi pēc nāves, mostieties un dzīvojat tagad. reliģija ir opijs. atkarību raisošs, nepatiess un domā jūsu vietā.
beidziet bļaut par savu pārliecību.
zinošie ir klusi.

man pashai shkjiet, ka mani teksti ir palikushi jeelaaki, nav vairs saapees vinjos iekshaa, iekaare ar pazudusi, probleemas vair nav tik aktuaalas. jociiga taa sajuuta, kad iekshaa nekas nebreec un neplosas, man jau iisteniibaa patiik taads mazs psihomazohisms.
ai, jaakjeepaajas te ar buuvmateriaaliem, dranjkjiigaakaa lasaamviela ever, ko meegjinaat iebaazt galvaa, bet attapos, ka ja gribu to iestaadi beigt, tad vairs nav atkaapshanaas celja, jaasaak raut.

Ziedu vietā viskijs
Skūpstu - pieskāriens
Rupjš starp manām lūpām
Nedaudz dedzinoš
Nevarošs, bet gribošs
Sirdspukst ārdās iekša
Kuilis puslīdz kails manā priekša.

nav laika, viņiem nav laika ar mani runāt. es sēžu, čubinu savus projektiņus un priecājos, kad viss labi sanāk un tiek būvētas mājas, kādam būs kur dzīvot. gan jau, ka man reiz arī būs sava, pašcelta un dievīga māja, jo skaidri zinu, ka izplānošu pati līdz sīkumiem, vai arī renovēšu pilnībā tagadējo vecāku māju.
citādi viss jauki, pat tik jauki, ka nav ko rakstīt. esmu mierā ar visu. ņūjēru svinēšu Dānijā.
neskatoties uz to, ka ir ziema, man ir prieks, jo esmu nolēmusi pasludināt 7dienas par pirts dienām. ir sākusies avokādo ēšanas sezona, tā ar karoti, ir mandarīni, būs ledus un būs kājās slidas. ir pižiks galvā un ir silti.

es esmu izvirzījusi domu savā galvā, ka visi tupie un čīkstulīgie cilvēki dzīvo mazo reizi, nu nav daudz reiz pārdzimuši, un nav pasējuši iemācīties dzīves gudrības. tāpēc uz viņiem nevar dusmoties.
un tikko man salikās, ka ziemā dzīve notiek lēnāk un ir intīmāka. feini. varēs sakrāt sevī visu to emocionālo bagātību un brīnumu, ko mēs parasti izkliedzam un izrādām tautās.

un viņam nav laika ar mani runāt, man slinkums slinkot un tā tapa šis ieraksts.

tikko noraavu sev jumtinju. veel jaapadejo regeja ritmos un augums ar taadu siltumu pieliist. awwww.
ir taa sajuuta, peec tizlas nedeeljas, gada, pusmuuzha, kad tu iesities sliedees, kad tu miili sevi tik ljoti, ka viss harmonizeejas.
siikumi lai izpaliek .

priekshnieks: "es gribeeju tevi nonjemt no projekteeshanas un uzlikt uz gala komplekteeshanu."
jaapiebilst, ka es taameeju.

sasmeejos, par maniem pienaakumiem, aciimredzot, man nav diezko daudz zinaams, bet izaugsmes spiid. :)

ir sajuuta, ka seezhu birojaa un straadaaju, bet patiesiibaa nestraadaaju, jo domas pilniigi citaa virzienaa maldaas.
skatos pulkstenii un meegjinu sagaidiit, kad buus pagaajusi stunda, lai ietu piipeet, nezinu, pieklaajiibas, veseliibas, iedomu noluukaa, negribu iet biezhaak. bet viss. es eju.

pasludinu sho par oficiaalu seeru dienu. kaut gan varbuut taa buus labaak, jo es vinju katru dienu neredzeeshu un tas vareetu pat noziimeet, ka neredzeeshu vispaar un nekad vairs. taatad oficiaalas seeras.

nekad nav bijusi tik liela nosliece uz aizņemtu čali. itkā saprotu, ka nav labi. sapnī rādās sakropļota interpretācija par attiecībām, lai saprastu cik nepareizi un ļauni tas būtu.
bet ko tu gribai padarīsi?

Jo lielāka sabiedrība, jo slimāka.
Un tas maksā dārgāk, kā tu jebkad esi varējis iedomāties.
Man vajadzētu veldzējošu, lēnu, mīlas pielietu aktu. Bet nav, tādēļ tas krājas grāmatu sešdesmit devītajās lapaspusēs.


Jā, par to 69, viņš mani vajā. Izdomāju pārbaudīt grāmatu 69.lapaspuses un tiešām atradu tajās apslēptas un šobrīd uzrunājošas un iedvesmojošas frāzes un domas. Pārsteidza, ka Bībeles lapa bija bezsaturīga un arī šādi numurētais bauslis.

izpildot Mārtiņdienas tradīcijas pirms gulētiešanas, sapnī ieraudzīju savu nākamo vīru. no rīta biju ļoti pārsteigta un uzjautrināta.
kolēģi šodien pozitīvi un draudzīgi.
ienīstu algas dienas, nekad nejūtos vēl tik nenovērtēta. un neatstāj sajūta, ka kaut kas nav korekti.

pirmo reizi es gribēju pastāstīt māsai par viņu, pirmoreiz es gribu viņu noslēp sirdī un visu to smaidu klusi paturēt sev vienai iekšā. pirmoreiz es miegu un mostos ar viņu. pirmoreiz, iespējams, mani atkal piemeklējusi jauna līmeņa šizofrēniska ilūzija. vai arī es esmu sagaidījusi to brīnumu, ko vienmēr esmu zinājusi nākam. gribas lēnām, atklāti līdz vājprātam un dziļi. savādāk. smaidiņš.

vakardien fantastiskas sarunas ar forshu meiteni, kura bija labaakais draugs, tad paaris gadi nerunaati, tad virspuseejas un nu dziljas attieciibas.
tad miegs, iis, bet traki veldzeejosh.

un shodien uz cilveekiem kaa uz emocionaalaam maukaam skatos, visi twiito, blogo, publiceejas un atkailinas tiimeklii. sajuuta, ka paziistu nepaziistamus cilveekus. var ieliist personu gultaas vinjiem to pat nepamanot.