Es šovakar atceros tās vasaras mājās,laukos.Tās zaļās,tās lietainās,tās kas pilnas ar sarunām no vakara līdz rītam, estrādē.Tās ar nebeidzamām domām un sapņiem par nākotni,par izsapņotajiem mīļotajiem.Tās ar vizināšanos mašīnās, smiekliem,asarām, tās ar greizsirdību,strīdiem un salabšanu.Atceros vēl īpaši spilgti nakti uz piepūšamā matrača,kuru netīšām izdedzinājām ar cigareti, nezinu vai tas joprojām netika atklāts, hah. Atceros, kā skatījāmies uz skolas jumta zvaigznes.Kā sēdējām pie uz Liedes tilta un stāstījām sapņus...un tik sasodīti daudz kas vēl.
Man tā dažreiz mazdrusciņ daudz pietrūkst.Pilnīgie pretpoli.Ahhh.Nostaļģija.
Man tā dažreiz mazdrusciņ daudz pietrūkst.Pilnīgie pretpoli.Ahhh.Nostaļģija.