Vakardien uzkāpām kalnā uz dārziem,atradām pašu klusāko,bezvējāināko vietu tur,apsēdāmies uz soliņa, attaisījām perijus,aizkūpinājām kāsi ar zāli un klusējot skatījāmies zvaigznēs,klausījāmies uz lejā skanošo jūru,kas vakar bija neparasti mierīga.Kopā redzējām,man liekas ap 30-35 krītošām zvaigznēm.Tik skaisti.
Mēs runājām par galaktikām,par zvaigznēm,meklējām,ieraudzījām Marsu,kas līdzinās zvaigznei,bet iekrāsojas sarkans.Un vispār katram vakardien bija tas sasodīti romantiskais noskaņojums..tas filozofiskais.Ahh.Skaisti.
