Vispār nesaprotu, kas meitai tas par posmu. Nedod Dievs, viņa redzēs, ka man sāp vai es saviebjos utt. Viņa sāks raudāt. Un stipri! Skatās man virsū un raud ne no kā. Un tad vēl viņai ir ļoti ļoti bail no kaijām. Šodien stāvēja pie loga, kaija nolaidās uz jumta un meita 2 sekundēs bija pie tēta. Nedaudz jau smieklīgi, bet man arī būtu bail, ja putns būtu gandrīz tik liels kā es ;))