Bāc, pēdējās 12 stundas bijušas vienkārši šausmīgas. Nakti neesmu gulējusi, klepus, paelpot nevar, deguns ciet. Un ar paelpot nevar, i mean, tiešām nevar, jo gaiss vienkārši paliek kaut kur pa vidu, netikdams līdz plaušām. Atcerējos, ka mīļumam Ventolīns kaut kur bija, piecēļos un iepūtu. Kāda tā bija bauda! Un kā es novērtēju skābekli!! Šodien darba, protams, busy, bet mīļums pats aizgāja pie Džillianas un pateica, ka manis nebūs, ka man slikti. Vīriešiem viņa nevar pretoties. So divas dienas man šajā nedēļā pazudīs, bet man vienalga nauda, gribu būt vesels! Tāpēc rīt mēģināšu vilkties pie ārsta, ceru, ka izrakstīs antibiotikas, jo nekas no dabas vairs nepalīdz :(
Ak, kā es novērtēju skābekli sev apkārt un cik man žēl cilvēku, kuriem ir astma vai kas tāds...
Ak, kā es novērtēju skābekli sev apkārt un cik man žēl cilvēku, kuriem ir astma vai kas tāds...