sen nebiju strādājusi 6dienās. Un nav nemaz tik traki . Piecelties ar nebija grūši, lai vakarvakrs bija neierasti garāks. :) Ciemos beidzot atbrauca Daina - kolēģe. Un no sākuma bija dikti nepierasti, ka pie manis kāds ir - nu cits izņemot mājiniekus :) Sākumā domāju, ka būs galīg dīvaini - bet bija galīg pa labo. Un pats galvenais - ka no vienmuļā, kas bija parēdzēt, jo k;ads cits tusējās pa PP konci, nebija ne miņas, ne ziņas :) Un tas bija tas , kas vajadzīgs :) Un jā, zāle ir kļuvusi DAUDZ zaļāka, un yē, man tas tik ļoti patīk ;] Jā, un pats dīvainākas vakardiena bija tas, ( lai gan ar Dainu, jau viss lielas sasodīti jokains un dīvains), kamēr mēs vakardien izgājām ar džiniem laukā uzpīpēt , kā jau ik vakaru mājas galā redzējam, ka viens , nu aptuveni 16mit gadīgs puisis trenējas uz X iņa. Un tā nu tas bija. Ka mēs viņu tik cītīgi vērojām, ka pusis mūs neredzot paņema un nokrita. Jā !!! Un tagad es zinu, ka puišiem arī sāp, un ko viņi dara tad, kad ļoti sāp ;D.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |