| |
[Jun. 3rd, 2016|11:25 am] |
Šorīt satiku muzejā vienu no gidiem, veda mūs straujā un viegli ironiskā ceļā cauri muzejam, piedomājot. Tā kuplu un spītīgu cirtu skautā un ļoti domājošā galva, kurā gribas ielīst, gribas sagaršot domas un varbūt tās atdzerties. Ielīst otra galvā, izstaigāt otra domu ceļus, bet arī tas skaistums, kas apvārdo pašu un mazliet samulsina. Smieties un skatīties acīs. Atnākt atkal, lai ieraudzītu mākslu vēlreiz, lai jokotos par māksliniekiem, lai pagaršotu atkal to ironiju.
Ari smejoties, jo ķermenis palicis ari tepat :) |
|
|