| |
[Apr. 25th, 2011|12:56 am] |
|
Sūtu mīlestības pilnas ziņas,bet otrā pusē artmiņa pilna, un mani sūtījumi paliek gaisā karājoties. |
|
|
| |
[Apr. 25th, 2011|07:31 pm] |
|
katrs savas majas,darza darbi un paplashinatas gimenes satikshana.brivdienas |
|
|
| |
[Apr. 25th, 2011|07:41 pm] |
Izlasīju milkija introspektīvās pārdomas. Atcerējos, ka pilnīgas brīvības sajūta ir tad, kad ar pieri pa priekšu lido asfaltā. Tobiš, kamēr lido, tikmēr brīvs. Un tad asfalts purnā.
Vienmēr esu gribējusi moča tiesības, bet tas varētu samērā ātri beigties ar lauztu sprandu vai lauztu visu pārējo.
Da vispār, šis ir par tēmu - dzīve ir interesanta, darbu dafiga un metropoles arī foršas. Un tikai retumis iekšās uznāk mazliet nemiers, bet es laikam jūtos duma. Un zinu, ka pusaudžu iedomas sen ir garām. Un vispār. Par ko es to visu? Da nezinu, sentiments uznāca. Uz pāris dienām vecāku mājās, it kā prom no darbiem un ierastās metropoles. Savādi viss un ņemšanās ar sevi pa rubli. |
|
|