| ikdienas dzīve un atstāstu paradokss |
[Oct. 19th, 2008|12:20 am] |
Piektdienas vakarā izsaucu santehniķi. Steidzos mājās no darba, lai sagaidītu, tikai nepalaistu garām. Izgaidījos līdz par vēlam vakaram, no santehniķa ne miņas. Nepiezvanīja, pazuda miglā. Šodien salaboju izlietni pati. Sajutos bezgala lepna - augstākā izglītība noder arī santehnikas darbiem.
***
Ar panākumiem vispār tā dīvaini. Mirklī, kad tevi paslavē, patīkami. Jau nākamajā aizmirsti, citi darbi priekšā. Savukārt pastāstot par kaut vissīkāko prieku otram, pēkšņi panākumi kļūst patiesi. Tas noticis ar tevi. Un tad gan ir priecīgi. Sāc sevi pašu novērtēt. Un priecājies. Par sevi nopriecājies un smaidi (kaut vai pilnīgi muļķīgi plašu smaidu). |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2008|12:37 am] |
|
Arlabunakti un saldus sapņus. |
|
|