| godīgi |
[Feb. 23rd, 2008|10:57 pm] |
Atkal nemiers. Pārkrāmēju skapjus, izrevidēju šujamkumodi, izlasīju gan KD, gan vakardienas dienu, izsmējos līdz vēdergraizēm, izvagoju mežu. Vienalga nemiers. It kā steigtos, it kā kavētu, it kā savu vilcienu garām palaistu. It jā apjomīgs darbs būtu rītdien jānodod, bet atliekts viss tiek uz pēdējām stundām.
Ir īsās brīvdienas. Ir daži darbiņi, bet ne ātrāk par ceturtdienu. Bet nemiers.
Muļķīgā attieksme. Divas nedēļas Rīgā kā divas nedēļas jūrniekam ostā. Katrs neizmantots mirklis kā zaudēta iespēja, kā vējā iesviestas banknotes. Žēl.
Skrejsaulīte.
Būtu kurp, aizbrauktu. |
|
|