| |
[Nov. 17th, 2007|02:58 pm] |
Parīzē auksts. Saulains un auksts. Metro un vilciennieki streiko, visas pastaigas tiek veiktas kājāmejot.
Atcerējos sajūtu pēc kāda no Rukšānes "romāniņiem" izlasīšanas. Te nu es smejos par sevi un smejos par rakstīto. Jā, un jūtos slightly drūmi. Nē, es neizskatos pēc tipiskās, lieliskās austrumeiropietes Parīzē. Man biežāk jautā, vai tik es neesmu no Vācijas. Un kvartāla ļaudis bieži vien raugās neizprotoši - tu taču te neiederies, ko tu te dari? Taču es noteikti pārspīlēju, viņi raugās sejā, kas tik līdzīga viņējai, tikai drusku mazāk izsmalcināta un kopta. Viņi taču, šķiet, visi šeit viens otru pazīst. |
|
|