| |
[Nov. 2nd, 2007|02:17 am] |
Sapnī pārvilku kurpes - vienkāršus, bet smalkus melnus ādas mokasīnus. Bija skaista saulaina diena, sagurusi un nemierīga iekšējā sajūta. Apkārtne šķita pazīstama. Ja nemaldos, tad Oxford.
Tikmēr pēdējo dienu sakarā uzpeldēja skaidra apjausma, ka divguļamais dīvāns dažkārt padara mazliet smeldzīgu, pārāk tukša tā vieta blakus.
Gaiss ārā kā glāsts. Iešu laukā biežāk. |
|
|
| |
[Nov. 2nd, 2007|03:38 am] |
|
Atausa atmiņā īstā metafora- pieķeras kā dadzītis drēbēm. Vispirms ne un ne, bet kad drusku atklājas, tad kā dadzītis pieķeras un vaļā nelaižas. Dadzīšiem gan ar drēbēm maza saistība. Dadzīši ir tikai dadzīši. Asi, spuraini un pieķerīgi. |
|
|