| |
[Oct. 30th, 2007|03:51 am] |
|
Šis ir visdumjākais teksts, ko var teikt 3.51 pēc vietējā laika. Man šķita, ka mana pasaule pāris mēnešus atpakaļ apstājās. Un ka sirdspukstiem nebūtu jāatjaunojas, bet dzīve turpinās. Dažkārt es neciešu mantojumā saņemto izdzīvotspēju, jo, ja jau reiz tā ir, tad jau arī tiks dotas situācijas, kurās pielietot. Taču varbūt ir situācijas, kurās es nemaz negribu būt dzīvotspējīga? Un kur tad ir mana brīvā griba? |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2007|04:13 am] |
|
Naktīs ciba vienmēr ir sasniedzama, pa dienu gan ne. Re, vēl viens iemesls negulēt. |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2007|03:50 pm] |
Kādā brīdī jebkurš koks var lūzt. Iespējams, trauks ir ieplaisājis un ir pagrūti par to ikdienā nelikties ne zinis. Vai varbūt, nē, pat ne varbūt, it's all in your head. Lellei šķiet, ka ieplaisājusi porcelāna galva. Taču tikai viņai tā šķiet. Galvai nav ne vainas.
---
Šorīt ir labi (jā, man vēl aizvien ir agrais rīts). Sāku atgriezies pēc 36h pavadītām migā. |
|
|