Witch. snake. running - October 29th, 2007 [entries|archive|friends|userinfo]
Witch. snake. running

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| berkeley lectures online наши очень любимые tulkotājs literature literature2 mīļā/nemīļā Cibas liste Шемякин Джон ]

October 29th, 2007

divas stundas kā mājās [Oct. 29th, 2007|12:30 am]
Šķiet sarežģīti gribēt. Instead- filmas jau otro nakti pēc kārtas. Pa vidam Brisele, nokavēts vilciens no rīta un laimīgi nomainīta vilciena biļete, lieliska diena ar krustmāti&company. Smieklīgas atvadas no Briseles ar sarunām par libāniešu virtuves gardumiem, ēdot Quicky sviestmaizes. Un vēl viens nokavēts vilciens, jau atkal laimīgā biļetes nomaiņa, pusotras stundas gaidas stacijā, tad dziļš un salds, salds, salds miegs kā ilgi kārots gardums līdz pat Parīzei.

Baigi vajag to atbalstu blakus. Tādu zināmu craziness un arī stabilitāti dzīvē. Tipa, atnāc mājās, a Tevi tur gaida. Un mēdz zvanīt, kad Tev iekšā drusku saskābst piens. Vienvārdsakot, es par to pašu. Bet to vajag gribēt, tāpat kā visu citu.


Cita starpā, šorīt vilcienā satiku režisoru no Papua Gvinejas, kas nu jau ilgu laiku strādā Vācijā. Man patīk režisori, pat ja tas ir smart cover storijs. Vilcienos ceļabiedri var izgaismot.
link4 comments|post comment

[Oct. 29th, 2007|09:49 pm]
Gulēšana gultā visu dienu, tv, tagad arī vaniļas saldējums (cote d'or ir spēcīgākā vaniļas garša), prieks par lietu arā, kad tik tikko satumsis. I'm nurturing my escape. Cilvēki tik daudz runā par mīlestību, gatavību jaunai dzīvei pēc zaudējumiem - pakriti, celies atkal augšā un ej tālāk, aiz nākamā pagrieziena dzīve var kļūt vēl skaistāka. Tāpat mirstam mēs tikai vienu reizi, es nesaprotu, kāpēc man ir jādzīvo tālāk. Jā, es vēl aizvien esmu sullen and gloom. Pie iekšējiem pārdzīvojumiem var turēties, jo tie leģitīmi ļauj izkāpt vilciena svešā pieturā. Pamāt ar lakatiņu un nesaprast, kamdēļ gan vilciens traucas projām ar tevi piesietu striķītī.
Vilcienu sarakstam trūkstot, sajaucu debesspuses uz traucos uz dienvidiem. Vilciens nebija mans, kontrolieris lūdza izkāpt. Nekuriene, kurā gribētos pazust. Taču šeit ir metropole, vilcieni atiet un pienāk katru mirkli. Es gribēju nekurnekadzemi, kur nav vilcienu, nav lidmašīnu un nav pasažieru. Anna Kareņina sagaidīja savu vilcienu, manējais devies nezināmā virzienā, atstājot mani stacijā.
linkpost comment

[Oct. 29th, 2007|10:55 pm]
[Tags|, ]

"Once in a while it would be nice if life were more that just your part"
no Ally McBeal (viņai veltīta visa pēcpusdiena un vakars)
linkpost comment

navigation
[ viewing | October 29th, 2007 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]