| |
[Jul. 17th, 2007|12:00 am] |
Viena burvìgä dzìvoklì, Nina Simone kä dienu un nedienu soundtrack.
Pie arénas skaistäkie saulrieti, celjamkräni pie shvìkotäm debesìm un bérnìbas kjiegjelju ékas vakara gaismas apspìdétas.
Jo vairäk tev sanäcis sajust, jo vairäk prieka. Krìti un celies, smejies un dzer zäles, ja smiekli nelìdz.
Te ir skaisti. Un kjiegjelju sarkanais, iegrimis koku zaljunä, uz ziläs debess fona.
UPD (nākamā rītā): banāli tas viss par smiekliem un zālēm. Īpaši kad sāp četri priekšējie protezētie zobi, bet vēl divus nervus ņemt laukā negribas.
Sāpēt jau sāp katru reizi līdzīgi, tikai dažkārt tu kunksti, dažkārt atslābinies un pacieties. Tādi pīrāgi. |
|
|
| trešā prognoze? |
[Jul. 17th, 2007|10:48 am] |
|
Nez, varbūt gatavojos rītdienai, bet iekšiene galīgi garām paskrējusi. |
|
|