| Klejotājai parādījusies vietsēdes iedaba |
[Feb. 26th, 2007|11:28 am] |
| [ | mood |
| | 36,9 t | ] |
| [ | music |
| | none | ] |
Rīga ir viltīga. Esot prom no tās pāris tūkstošu km attālumā tā šķiet viegli iluzora, mazliet ciniska un noteikti ne tā vieta, kur gribētos pavadīt savas dzīves turpmākās dienas/gadus/gadu desmitus. Un še tev, tiklīdz tu izkāp lidostā, nokrati ceļa putekļus un aprodi ar Panorāmas sižetu sirdsmieru aizskarošo raksturu, no Rīgas vairs ne soli negribas spert. Piebūrusi, viltniece, nelaiž prom. Un negribas jau arī. Šeit pēkšņi pamostas iekšējās dziņas, atronas dzīves vērtības un tas lielais "aicinājums". Kāda ekonomika un politika, kāds utilitārisms un stratēģiskā plānošana? Drīzāk tējas dzeršana pēcpusdienās un pamošanās trijos naktīs, lai pāris stundas pavadītu, rakstot filosofiskos toņos ieturētas pasāžas.
Visu laiku gribas aptaustīt lietas sev apkārt- tās ir ķermeniskas un eksistē klātienē. Pēkšņi viss gars ir šeit, pat ja tas nozīmē pilnīgu vienaldzību (aiz kuras gan mazliet kņudinās sirdsapziņa, galu galā, ir darāmie darbi un kolēģi, kuri ar tevi rēķinās) pret tur palikušo. Jo man šeit patīk, es noteikti gribu šeit būt. |
|
|