| vēl viena pasaka: Bruņinieka un princešu attiecības |
[Jul. 18th, 2006|01:06 am] |
Reiz Bruņinieks sēdēja un domāja: "Cik dīvainas ir manas attiecības ar Princesēm- kad viņas ar mani nodarbojas, es nevaru to izturēt, kad viņas to nedara, es pēc tā ilgojos."
Princeses pa to laiku savā starpā sarunājās: "Kā lai paskaidro Bruņiniekam, ka mēs viņam gribam vairāk laba, nekā viņš grib pats sev, tikai viņš nezina to, ko zinām mēs."
(Rubenis un Subačs) |
|
|
| |
[Jul. 18th, 2006|01:33 am] |
| [ | mood |
| | sapņains | ] |
| [ | music |
| | pēcpusnakts klusums | ] |
Būtu man māja meža vidū, naktīs ierastos draugi, kam skumji. Vai vienkārši tāpat ierastos, lai parunātos.. vai paklusētu uz verandas. Vienmēr uz plīts maliņas stāvētu sarkanās tējas podiņš un kūpētu tases uz virtuves galda. Lēnīgos un siltos vakaros mēs uz verandas skaļi lasītu, piemēram, Вечера на хуторе близ Диканьки. Mēs ilgi dzertu tēju, malkotu rumu, lai sasildītos (naktis kļūst aizvien vēsākas), runātu līdz pirmajai gaismiņai un dažkārt uzsmaidītu pirmajiem saules stariem. Mums būtu brīvdienas. |
|
|