|
Decembris 26., 2006
badlaks | 00:52 pavisam neparasts vakars sūcot aliņus, lasot grāmatu un klausoties visādu šņagu jūtubā..grāmata par mūžveco, ka laime slēpjas spējā pacelt pakaļu, nomotivēt sevi veiksmei, iztaisnot muguru un uzvilkt smaidu..ar domu ka organisms ir pietiekami stulbs lai neatšķirtu mākslīgu prieku no dabiskā..āā, vēl tur ir ieteikums meditēt sajūti kā siltums ieplūst tavās krūtīs izjūti ka esi tīri ņemams čiekurs..vai nu tas ir par tēmu, vai arī dženeral harmonija ar pasauli neļauj ieraudzīt nepareizo..vecais labais džerkoffs arī krietni virs vidējā, kā teiktu borats, nais.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |