|
|
|
Aprīlis 1., 2007
21:22
Pesen esche nenapisannyh, skol'ko?
Skazhi, kukushka, propoj.
V gorode mne zhit' ili na vyselkah,
Kamnem lezhat' ili goret' zvezdoj?
Zvezdoj.
Solntse moe - vzglyani na menya,
Moya ladon' prevratilas' v kulak,
I esli est' poroh - daj ognya.
Vot tak...
|
22:11
Viņu sauca par Stīvu. Es vienmēr domāju vai tas ir vārds vai iesauka. Man bija 7 gadi. Stīvs bija diezgan stīvs, ja jūs saprotat ko es domāju. Reimatisms padarija viņu par vecu reliktu tā viņš teica. Viņš bija mans attāls radinieks, kas dažas reizes gadā iebrauca pilsētā pārdot aitas. Viņš stāstija labus stāstus. Ne jau tos parastos gabalus par stārķi kas izdrāza mammu un piedzimu es. Nē nē, viņam bija daudz labāki stāsti.
To dienu lija lietus Edij, tā viņš parasti sāka. Visi viņa stāsti sākās lietainās dienās, kad aiz loga patīkami pakšķēja lietus lāses un viegls dzestrums uz lieveņa lika ietīties vilnas segā. Viņš mēdza stāstīt par izvēli, kura mēdz būt smaga un nepatīkama. Par bailēm, kas liek iet kādu ceļu. Par mērķi, kura dēļ ir jāiet. Es īsti nesapratu ko viņš ar to domā, bet bija tik jauki klausīties viņa mazliet vecišķajā balsī un likās ka viņš tiešām saprot šo sarežģīto pasauli. Tad viņš nomira.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |