|
|
|
Februāris 10., 2007
00:32
Reti maucīga tukšuma sajūta iekšā. mājās nekā labāka par sūda sarkanvīnu neatradās. šī ir tā sajūta kad visi mēsli nāk ārā, un tu sēdi viens jo neviens no pieejamajiem neder lai pagaudotu kopā pret mēnesi. problēma nav tevī bet viņos. problēma nav tevī bet viņos. iepilinam. tātad besis besis besis. nemiers grauž. vēl viņš piš smadzenes un nosiekalo kreklu. vēl varētu sūdzēties par trulumu, verbālā diareja nekad nav bijusi tik tizla. a moš vienkārši tas ka vadošie krupji nepielika pie algas. nav jau slikti, var pabraukāties un gulēt no rītiem ilgi. laikam apnicis vienkārši. a kam ta viegli. problēma ir ka tas ko tu gribi nav tas kas tu esi. nu gluži kā stāstā par cūku kas uzauga ar kaijām un mocijās jo nevareja palidot. vo vo, cūka. es esmu tā cūka, kurai spārni par īsu. un nemiers grauž. sūda sarkanvīns sausina muti un neatbrīvo garu. kādreiz man ļoti patika dzelzs vilks. viņam ir tāda balss. un viņš ir ļoti drošs. nu uz skatuves. un muti arī palaiž. to es no viņa iemācijos. bet dziedāt ta nemāku. un runāt arī for that matter. ja. tad ir daži cilvēki kuriem sen jau gribējies pateikt lai viņi iet dirst. es nevaru. nekad neesmu teicis. es jau negribu pavisam. ja viņiem nebūtu to sūdu galvā, viņi būtu ļoti jauki. es gribētu lai viņi tikai drusku aiziet, labojas un nāk atpakaļ. bet man liekas ka tā nenotiek. viņi aiziet pavisam. man liekas ka neatradīsu citus vietā. tāpēc es viņus pieciešu. reizēm sametos un palaižu kādu joku. iekniebju kādam. bet galīgi nepanesu atmaksu. porcelāna oliņa. kādreiz man likās ka visi mēģina man uzdirst. tagad es zinu ka visi ir dauņi. es arī for that matter. tas stipri palīdz veidojot komunikāciju. visiem gribas zīmēties. uzmanību gribas. kamēr es runāju tu domā ko tādu varētu pateikt. es domāju kā lai neļauj tev atvērt muti. un kā lai izrāda savu augsto IQ. man tas ir ļoti augsts. uz dažu citu parametru rēķina, bet kurš tad skaita. ir tik daudz garlaicīgu lietu ko vēl varetu pateikt ja būtu vēl vīns.
|
21:25 - http://www.youtube.com/watch?v=TOfCdkrlYiQ
nav ne jausmas ko viņa tur dzied, bet kopā ar čipš&alu un dažiem lite-fuck-you-call`iem šis rosina pareizās emocijas. man ir vēl viens alus, tā ka emocijām vēl ir krietnas rezerves:) tad kur mēs palikām. ak jā, pie krupjiem. un cūkām. jaukiem siventiņiem gribētos domāt. nogurušām pakaļām ar sūdīgu sejaskrāsu teiktu dievs. nujā, tātad par sāpīgo. man kautkad bija plāns. ļoti viltīgs plāns. par citiem ceļiem. par vadāmām krīzēm un cilvēciskām vājībām. es to redzēju filmā. kaut kāds maniaks dzīvoja kartona kastē un bija ļoti viltīgs. un viņam sanāca. un wishful thinking pisa manas smadzenes. tas ko tu redzi spogulī ir tas kas tui esi. tas ko tu redzi filmā ir tas ko izdomāja cits kreatīvs džeks ar alu&čipšiem. dzīvē viss ir lipīgs. nav tādas lietas kā vadāma plānprātība. ir tikai vadāma nolaišanās. palanjuks šito baigi labi aprakstija. nu kur džeks ar ļoteni. arī nebija rases tīrības etalons. toties ļoti pazīstams. verbālais kraps. žūpot vislabāk tropiskā klimatā, visi dižgari vilka uz turieni. faking tālu. nav brīnums ka te top tikai depresīvi sūdi. JRT viencīņa ir depresīvs sūds. stāsts par cīņu ar sevi. tad nu tā. ar sevi necīnās. sev jebkurā gadījumā zaudē. laikam Harisonam bija storijs par depresīvo robotu. nu kurš saplīsa. tie krupji aizmirsa ielikt mums tādu funkciju. tā nu mēs pišamies pie depresīvas mūzikas un alus. nu alus vismaz ir ok. tikai drīz beigsies. kā jau viss labais. līdz desmitiem bļa. man liekas tas ir mazohisms. ierobežot pieeju dieviškajai dzirai tieši tad kad ir vienīgais laiks to lietot. aizliegtu bļa no 9iem līdz pieciem. kas nestrādā tam nebūs dzert. vo to es sauktu par taisnību.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |