|
|
|
Novembris 9., 2006
00:04
Es domāju ka nekad nemiršu. Džast to be clear. Man liekas ka dzīve ir tāda gara desa, kas vienkārši pazūd tālumā. Iedomājies miglu. Nu tur kaut kur ir nāve, bet viņa nav ieraugāma, un attiecīgi viņas nav. Vienkārši lai tu saprastu ko es domāju. Kā es to domāju. Nujā, tas pats ir ar bezdarbu, impotenci un visām pārējām sliktajām lietām. Viņu vienkārši nav. Es esmu. Pudele absinta ir. Rītdienas rīta aprises. Krietni skaidrākas tualetes poda aprises, ja pudele tiks pārāk daudz lietota. Drusku pacilāta sajūta iekšā, kā brīdī, kad tu izdomā kā izķeksēt vēlvienu cepumu no mācītāja groza. Nekad neesmu bijis, bet tā es iztēlojos grēksūdzi, kaut kāds vecs un vieds vīrs ar sliktu elpu saka tev lai tu izsūdzi grekus, bet tu domā kā lai savāc vēlvienu cepumu. Visiem pienākas viens tātad tev vajag divus, un tu būsi mazliet tuvāk dievam, kurš tos cepumus ražo, vismaz teorijā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |