| 28. Dec 2008 @ 10:44 (bez virsraksta) |
|---|
Mūzika: Interneta Folk metal radio
pirms tiem trakajiem svētkiem nopirku latviešu valodā izdoto Maikla Kraitona grāmatu "Spiets" un vakar vakarā iesāku lasīt.
Zin.fant.romāns apskata iespēju sākt patstāvīgu evolūciju nanodaļiņām. Šajā gadījumā tās ir daļiņas, kuras kāda kompānija ir radījusi, lai uzlabotu diagnostikas jomu medicīnā. Tālāk neesmu vēl ticis :)
Man gan radās sava doma par to visu. Iespējams, ka nākotne nanotehnoloģiju izmantošanas gadījumā nebūs tik traģiska kā romānā, bet jebkurā gadījumā ir jāņem vērā, ka nākotnē papildus normālai mikroflorai, ko satur mūsu ķermenis un kura sastāv no mikroskopiskām dzīvības formām, un kuras ir absolūti nepieciešamas mūsu organisma normālai funkcionēšanai, būs vēl nanoflora ... ak, dies, uzlēju kafiju uz T-krekla :/
...nu tad , kur es paliku?
Ak,jā - pie nanoflorām!
Grūti vēl prognozēt, kāda būs šo "gudro sīkdaļiņu" mijiedarbība ar makroorganismu (mums, piemēram), jo iespējas tām būs ļoti dažādas - sākot ar diagnostiskām kā aprakstīts romānā, beidzot ar "biomontāžas", kas skars visdziļākos mūsu organisma molekulāros līmeņus. Un kas notiks, ja tām sāks veidoties saprāts kā šajā romānā? Tie ir patiesi interesanti jautājumi, par kuriem būtu vērts padomāt :)
Ja patreizējā normālā mikro(bio)flora un mūsu organisms miljonu gadu attīstībā ir izstrādājuši un noregulējuši savas abpusējās mijiedarbības formas, tad attiecību noregulēšanā ar nanofloru no mūsu organisma puses būs grūtības dēļ tā, ka nanodaļiņu tehnoloģijas pārāk strauji attīstīsies un veidos savu nanoproduktu, bet tā rezultātā mūsu organisms var nespēt savlaicīgi pielāgoties. Respektīvi, šajā pielāgošanās procesā mums būs atvēlēta pasīvā loma :)
Tādas mazas pārdomiņas no manas puses, jo pats ta arī tā kā būtu iesaistīts biomateriālu pētniecībā :)))) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}