| 2. Sep 2008 @ 22:47 Dzenbudistu stāsti |
|---|
Šanšū jautāja dzen skolotājam Dzincinam: "Kas ir cilvēka dzīves jēga?"
Skolotājs lēnām sāka stāstu: "Kādā pievakarē uz ceļa pamanīju skrandās tērptu, dubļus caurbridušu sievieti ar tik smagu bambusa grozu uz muguras, ka tas neļāva nesējai iztaisnoties. Blakām viņai tecēja pie svārkiem pieķērusies meitenīte ar zīdaini rokās. Neraugoties uz smago nastu, sievietes sejā rotājās smaids."
"Viņa ir sieviete, kurai smagi jāstrādā, lai izdzīvotu. Bet viņa zina, kurp dodas, tālab neizjūt grūtību", Šanšū priecīgs iesaucās, noklausījies stāstu.
Skolotājs palocīja galvu: "Tāda atbilde ir tikai čaula, nevis pati jēga. Ja jēgas dabai būtu mēle, tikai tad tā varētu atbildēt uz jautājumu: Kāda ir tās daba? Nav starpības, vai uz šo jautājumu atbild vai ne. Svarīgi ir pašam izprast savus mērķus, savas vēlmes. Ja izvēlēts nepareizs dzīvesveids, cilvēks var sekot vien izvēlētajam ceļam, bet ne sev. Bet, ja tu zini, kas ir tas, ko tu vēlies, ja pazīsti sevi, tad visu var izturēt." |
