| 19. Aug 2008 @ 10:11 Dzenbudistu stāsti |
|---|
Mūzika: CNN
Vēlā, lietainā vakarā pa ceļu gāja mūks. Tumsas dēļ viņš vairākkārt saskrējās ar pretimnācējiem, tādēļ turpināja virzīties uz priekšu pa pussolītim, līdz samanīja dzeltenas lampas gaismas apņemtu seju. Līdzās tumsā atskanēja balss:
"Šis aklais gan ir dīvainis, redzēt neko neredz, bet ik nakti ar aizdegtu lampu apkārt staigā!"
Mūks, ieinteresēts par redzēto un dzirdēto, apstājās. Kad gaismas aplis pietuvojās, pilnībā izgaismodams gludi skūtu galvu, viņš lampas nesēju uzrunāja:
"Vai tu patiesi esi akls?"
"Jā, no bērnības man nakts un diena ir vienā - tumsas - krāsā."
"Tad kāda gan jēga tavai lampai? Vai gribi, lai redzīgie domā, ka tu neesi akls?"
"Nē, es dzirdēju, ļaudis runāja - ik vakaru pat redzīgie kļūstot akli līdzīgi man, jo trūkstot gaismas. Tādēļ iededzu lampu."
"Tava sirds gan ir laba, ja centies citu dēļ!"
"Nē, es to daru sevis dēļ."
"Kā tā?"
"Vai tad tev tikko kāds neuzskrēja virsū?"
"Uzskrēja, pat vairākas reizes!"
"Es esmu akls, neko neredzu, bet man tumsā virsū neuzskrien neviens."
|
