10. Feb 2009 @ 16:23 Sīkie ubagi
Mūzika: Radio Skonto

es nezinu, kā ir bijis citiem, bet es šo parādību esmu jau novērojis sen, tomēr tagad tā ir kļuvusi gana bieža (varbūt, ka esmu vairāk uz ielas sasniedzams, tapēc) :)

uz ielām pēdējā laikā piesienas jaunie ubagi - kaut kādi skuķi un puišeļi :)
un mēģina iestāstīt, ka viņiem nu pēkšņi ir kaut kur tālu jābrauc un ka nu baigi vajadzīga nauda.
Jāsaka un jānosarkst, ka kādreiz es šad un tad esmu izpalīdzējis, nokļūstot tādējādi viņu apsmiekla objektu sarakstā, par kuriem papriecāties, kad tiek tērēta šādi noubagotā naudiņa. Gan bez manis vēl ir daudzi "sponsori" uzķērušies :D

Bet nu pēdējā laikā gan neko nedodu.
šodien pat mani dēļ tā viens skuķis izlamāja :)

Stāvu pie luksofora, pretī viesnīcai "Latvija", piepeld viena skuķe un krieviski prasa pēc 50 sant., es šai krieviski pasaku, ka nedošu. ši prasa, kapēc, es pasaku, ka "takim, ka vi boļše ņeverju!"
Skuķis paziņoja, ka viņi esot jātiek uz Bolderāju un viss, lai dodot naudu! :DDDD (Kaut kāda bezkaunība, ne?!?)
Pie tam vēl tonis ar katru vārdu kļuva aizvien pavēlošāks, bet skuķis nervozāks.
Tad es uzsmaidīju viņai ar savu slaveno "Avenala smaidu" un pateicu, ka naudu nedošu, un sāku skatīties uz luksoforu, kuram tūlīt arī vajadzēja pārslēgties uz zaļo gaismu.
Skuķis nosprauslojās, sāka kliegt uz mani, nosauca par "suku" :DDDD un, izlamājies aizdevās prom, katedrāles virzienā - laikam meklēt nākamo "sponsor-suku" :))))

Principā man patiešām ir dziļi nospļauties uz šo nožēlojamo dzīvības formu, bet mani satrauc kas cits, proti, es vēl varu saprast, ka ir ubagi vecāka gadagājuma cilvēku vidū, invalīdi u.tml. bet - šitādi jauni skuķi vai puišeļi, kā nācies arī sastapties (vismaz viņi nelamās, kad saņēma atteikumu), liek aizdomāties par to, cik ļoti daudzās ģimenēs ir ieaudzināts naudas vieglās pieejamības princips, cik ļoti ir ieaudzināta attieksme, ka kādam ir PIENAKUMS dot viņam to naudu, un šis citu "pienākums" tiek uztverts kā aksioma :)

Jā - no vienas puses ir labi, ka ir krīze :)
About this Entry