bachata

Astotā diena.
Viss kārtībā.
Vakar nu TĀĀĀĀ sagribējās, sāku jau meklēt cigareti, bet paldies augstākajiem spēkiem, ka nevienas nebija. Tātad septītā diena pārdzīvota :)
Ehh.. laba sajūta :)

Otrā diena

Sapratu, ka ir tā, ka kaut ko gribas, bet nevar saprast, ko tieši.
Nu skaidrs - gribas pīpēt. Necenšos šīs sajūtas aizvairīt, pie sevis nosaku - āā, labi, gribas pīpēt. Samierinos :D

Rituāliem ir liela nozīme. Arī smēķēju vairāk rituāla pēc kā nikotīna. Tagad izpildu visus nosacījumus (piemēram, ieeju virtuvē, aiztaisu durvis, attaisu logu) PIRMS smēkēšanas, bet pašas cigaretes vietā izvēlos krūzi ūdens. Līdz šim darbojas, bet nu nav garantijas, ka darbosies ilgtermiņā.
Vēl domāju par vingrošanu, kad stipri sagribēsies pīpēt. Nu, vismaz kaut kas vērtīgs :D

Rīt galīgi negribas uz darbu.
Es laikam vispār neesmu dzimusi strādāšanai :D
Toties darbs bija tas, kas pateica "tu vari nepīpēt!", jo darba specifikas dēļ nevarēju pīpēt kkādas 7h nonstopā. Pagājušajā nedēļā pat 12h sanāca. Tad arī sapratu, ka varu atmest, ja jau tik ilgi varu izturēt.
Nu, pirmās 30h būs izturētas.
Zinu, ka nieks, bet... ar kaut ko ir jāsāk :)

Ilgi domāju, vai iepriekšējos ierakstus dzēst vai tomēr atstāt :)
Pārlasīju vecos ierakstus, uzjundīja atmiņas, bet nu jau ar tādu smaidiņu sejā :)

Dzīve ir apgriezusies par 180grādiem. Esmu ieguvusi visu to, par ko biju sapņojusi pirms 2 gadiem, kad te cītīgi rakstījos :)

Jā, tā diezgan interesanti paskatīties uz to visu no malas :)
Bet laikam ne gluži par to šoreiz būs stāsts.
Ienācu te, jo dikti gribējās kaut kur uzrakstīt savas pārdomas un sajūtas pavisam (nu, gandrīz :D )anonīmi.
No šodienas metu nost smēķēšanu. Viegli nav - atzīstu. Vēlme uzsmēķēt liela, bet motivācija to nedarīt pagaidām vēl lielāka.

Pateikt citiem (rakstot ne-anonīmos portālos) negribas, citādi izjutīšu pienākumu viņu priekšā. Bet tas galīgi nepatīk :D
Tāpēc jā - mēģināšu atcerēties par Cibu un tad, kad sagribēsies uzvilkt dūmu, nākšu šeit :)

Šī laikam ir tāda bezpersoniskākā vieta, kur varu but patiesa.. un pateikt visu, kā ir.. neizliekoties..

Man šodien ir skumji. Ļoti, ļoti..
Un tā, ka kakls žņaudzās ciet.. Iekšā ir, bet ārā nenāk..
Nejauka sajūta, ka s man nepatīk. Vai nu raudāt vai pāŗdzīvot un iet tālāk. Nevis stāvēt uz vietas kā tagad..

Es ar sevi diikti lepojos :)
mana pirma bachatango nodarbība (ar Francijas pasniedzēju Frensisu iekš Casa de la Salsa) :)
http://www.youtube.com/watch?v=HmDHyAWJlJU

pašol..

i pošla..

Jau kādu laiku atpakaļ piefiksēju šo faktu.. bet nu tā Vazelīndiena manī uzjundīja skumjas vēl lielākā apjomā..

Jā, man gribas attiecības.
Jā, es gribu ģimeni.
Jā, es gribu vīrieti sev blakus.
Es to visu gribu.

Jocīgi, jo pirms pāris nedēļām ar putam uz lūpām stāstīju, ka nekādas attiecības nevelos, man anv laika, es negribu tās klapatas, man patīk mana brīvība, man patīk mana neatkarība..
Bet..
Jo vairāk esmu viena, jo vairāk pietrūkst tā kāda blakus.

Iespējams, tas ir tāpēc, ka satiku cilvēku, kurš patiešām iepatikās. Fantastiskie skūpsti tieši manā gaumē, tauriņi vēderā, redzot, ka viņš ir online vai atsūtījis vēstuli.. Nelāga sajūta, kad redzu - ir, bet neraksta..
Es zinu, ka tur nekas nesanāks..
Tāpēc arī ir tā škrobīgā sajūta..
Domāju, ka drīzumā tas viss arī tiks pārtraukts no manas puses. Negribas par daudz pieķerties..

Bet tas nemazina kamolu kaklā.. un skumjas sirsniņā..
Diemžēl..

Es cenšos, bet nespēju.
Es nespēju uzturēt sevi un savu bērnu.
Un tas sāp.
Ļoti sāp.

Pirms Jaunā gada aizsūtīju savam TAM ex'am lūgumu pēc palīdzības datoru lietās. Tik tiešām - TIKAI datoru lietās..
Protams, izlasīja, neko neatbildēja. Nu labi.

Un vakar norāvu šoku - atsūtīja man atbildi..
Tip - piedod par visu, tas, ko teicu tad un tad, bija meli, jo domāju, ka man tā būs vieglāk utt.
nu, kārtējais blablabla.. bet nu labi.. teicu, ka nav ko piedot, viss jau sen kā aizmirsts..

saruna iegriezās ap attiecībām un galu beigās līdz 2 naktī devu padomus (un tiešām no sirds) kā viņam rīkoties šobrīd - brīdī, kad viņa meitene viņu sūta dillēs...

un es redz TĀĀĀĀDAS pārmaiņas :)
ir atpakaļ vecais, romantiskais, sentimentālais puisis :) redz, ko dara ĪSTA mīlestība :)

kaut kādas pēdējās vēstules viņam sanāca izlasīt no rīta. neatbildēja. un man nesāp, neesmu vīlusies.

varbūt arī es esmu progresējusi?

Šodien asāk kā citas dienas sapratu, cik ļoti man gribas parastu, standarta dzīvi..
Vienkārši pagriezt laiku atpakaļ..

Pabeigt vidusskolu bez traucēkļiem (darba naktīs 90km attālumā, kas, protams, ietekmēja arī mācību kvalitāti), kas nozīmētu daudz labāku atestātu..
Iestāties augstskolā (kaut arī - ja būtu iestājusies uzreiz pēc skolas, būtu nošāvusi garām. Varbūt.)..
Sapazīties ar jauku puisi..
Atrat labu darbu..
Pabeigt augstskolu..
Apprecēties..
Radīt bērniņu..

Un tad celties 6.30, lai ēstu brokastis, veidotu matus un uzliktu make-up, uzvilktu lietišķu kostīmiņu, aizvestu bērnu uz bērnudārzu, sabučotu un teiktu "līdz vakaram, sirsniņ!" un dotos uz darbu..
Pēc darba sazvanīties ar mīļoto, iepirkties, paņemt bērnu no bērnudārza un doties mājās, kur mierīgi pavadīt vakaru siltā gaisotnē trijatā..

Nekā no tā man nav un diemžēl arī nebūs iespējams..
Reizēm man šķiet - viss kārtībā, vismaz dzīve nav garlaicīga.. Bet reizēm.. Gribas vienkāršu standarta dzīvi..

vispār esmu darbā. un ļooooti nāk miegs. bet vsia nakts vēl priekšā... :(

ak jē, kur var būt TIK pašapmierināta sieviete..
nē, nu pašapzņa - tas ir labi. Bet tad, ja tā spraucas ārā katrā teikumā..
brr...

drausmā sāp kakls. gan iekšā, gan ārā.
un galva.
bļin, nu normāli - sestdien(rīt??) jādodas atpakaļ darbā. slimai.
uuuh..

nesaprotu - wtf?

pēdējā laikā aizvien biežāk domas iazklīst pie ex.
nu fak..

viss bija TIK labi, kamēr man neuzradās tagadējais draugs.. un kā uzradās,tā sāku salīdzināt..

nelabi metas..

vai tiešām viņš vēl mājo manā sirdī?
nu tik ilgs laiks pagājis.. vairāk kā pusgads bez JEBKĀDIEM kontaktiem, neesmu ne redzējusi, nekā..

un tomēr..

vai tiešām es nevarēšu iemīlēt nevienu?

Es vairs nemāku mīlēt.

(aiz)vakar gribēju rakstīt "gribu un viss." šodienas notikumi pavēra mazliet citādu skatu. Zanei piezvanīju pēc draudzenes un mammas ieteikuma. Laba saruna. tiešām svētīga. nu jā, un pabiedēšana arī deva savu rezultātu - ceru, ka norunu turēs un otrdien būs nokārtot viss, viss, viss :) labums tāds, ka beidzot iešu pie friziera. uuuh, mani nabaga nomocītie matiņi. žēl, ash.. griezīšu nost visus sabojātos galus, nokrāsosu krāsā, kas maxsimāli līdzīga dabīgajam tonim un tad atkal audzēšu garus un dabīgus. lai smuki. :)

karsts. bet saule mani neķer :(
pie tam dienas paiet, sēžot iekšā - meita slima, pa šitādu karstumu negribas laist ārā sakarsēties.
pa to laiku, kamēr varu izskriet ārā, nekāds bezdarbnieku iedegums neveidojas.
žēl.

nepilna nedeelja pagaajusi kopsh esam jaunajaa dziivesvietaa un mees JAU trauceejam.
kaa man riebjas dziivot ar kaadu kopaa. vai pareizaak - PIE kaada..

asaras birst kaa pupas un domaaju - varbuut tomeer meegjinaat kaut kur dabuut milziigu mashiinu, sakraameet mantinjas un triekt uz laukiem..
tas gan noziimee ardievas darba iespeejaam, sapnjiem par augstskolu un ta..

es nezinu, kaa dziivot. es nezinu.

/ilgojos peec laikiem, kad biju viena, bez beerna. tad viss bija vieglaak.

es sabijos, ka Arniitis pazudis no cibinjdraugiem..
fuj..
/notraush sviedru lasiites no pieres/

jaaiet mazgaat trauki.

/aizsuuta bushu Dachukam :*

Manam mīļajam Arnītim buča svētkos :*
un jā - sapnī redzēju Tevi ;)