| 12:48a |
...
jokojoties prasīju, kas tad vēl viņam manī nepatīk. starp jau sen zināmām patiesībām, ka viņam nepatīk manas cigaretes, viņš arī paņēma manu roku un norādīja uz divām rētām. es nemaz nezināju, ka man ir tādas rētas. tik ļoti, ļoti savādi.
laiks rādīs. jau atkal laiks, laiks visu nokārtos.
un reizēm varbūt ir labākais, uz ko varu cerēt.
|