vējaslota's Friends [entries|friends|calendar]
vējaslota

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[27 Mar 2024|10:50am]

au
vakar biju uz jrt.
lai gan domāju, ka teātris būs pārpucēts un pārāk svaigremontīgs, tā nebija. māja ir jauka, joprojām maza un silta. drusku maldījāmies gan.
un
lai gan domāju, ka hermanis jau sen ir, nu, kā lai tā pieklājīgi pasaka, galvā sapisies, wow, cik izrāde bija laba.

ar pietāti pret grāmatu, ar pietāti pret katru aktieri, ar pietāti pret skatuvi (nekādas scenogrāfijas, daži rekvizīti), vibrējošs transs, trapīgs stāstījums, trupas siltums, blīvums un trauslums.

un man kaut kā ļoti vajadzēja atkal atcerēties, ka viss ir pārejošs, viss ir mirstošs, tikai drusku maģijas paliek.
4 comments|post comment

[26 Mar 2024|10:44am]

au
arvien biežāk uznāk tādas nospiedošas, bet ne pārāk lielas, bailes un skumjas, ka no šīs pasaules nav iespējams izkāpt.
ceļojot kaut kā likās, ka esam brīvāki, kustīgāki, tas ir perfekts eskeipisms, tomēr tieši ceļojot arī līdz kaulam izjutu, cik pasaule ir maza, un cik mēs ievainojami. un nav tādas vietas, kur paslēpties. ja nu vienīgi opija mākonī, ne.
un ikdienas lēmumi - no "braukt ar riteni garām ru vēstniecībai vai nē" līdz "vai pasūtīt dārgās flīzes vannasistabai" - visu laiku ir tādā kara esamības un tuvākas iespējamības ēnā.

un es redzu to mazo mazo apdzīvojamo zemes daļu, nelielu svītru starp zemi un mākoni, tas taču klaustrofobiski.

vīrs saka, ka varbūt man vienkārši pietrūkst saules.
20 comments|post comment

[22 Mar 2024|11:59am]

au
visa cita starpā es uz tādu atgriešanās eiforiju piereģistrējos skriet pusmaratonu maijā.
ārā ir slikts laiks, vēss, man ir iesnas, izskrējusi esmu, šķiet, tieši reizes četras. drusku mēģinu sevi mierināt, ka esmu pietiekami spēcīga, lai vēl paspētu, nu tur joga katru rītu, daudz staigāju, braucu ar riteni. vai ne, what can go wrong.
un aizvakar biju uz vienu funkcionālo treniņu, tā laikā pat īsti neiesvīdu, labi jutos, grūtību nebija, bet šodien, bet šodien.. - pa trepēm uzkāpt nevaru, apsēsties nevaru, pieliekties nevaru.
tātad - kājas -, kas man noderētu pusmaratonā un kas, manuprāt, nebija nemaz tik vājas, izrādās ir supervājas.

// vēl cita starpā, kādu jūs man ieteiktu, tādam svētdienas vingrotājam, pulkstenīti nopirkt? man jau svarīgākās laikam ir "kā izskatās" kategorijas, bet drusku gribētos arī sekot līdzi sirdij un tā.
12 comments|post comment

[20 Mar 2024|09:23pm]

maya
Es šodien no Rīgas izbraucu uz filmēšanu 7.30. Atgriezos 17.30
Visu dienu pa mežiem.
Skati bēdīgi, jo filmējām kailcirtes un gaiss kopumā smaržoja pēc kapličas,
BET
zosis kāšiem vien pār galvu un bija iespēja klausīties to klaigās un minēt un uzminēt no kuras puses lidos
sila starzds
dziedātāj strazds un visa veida zīlītes (draugi, ieviesiet sev Merilin bird id aplikāciju - tas ir reāls brīnums)
migla mijās ar sauli
hārvesteru atstāto dziļo risu ūdens gandrīz iesmēlās zābakos, bet neiesmēlās
biju ārā visu dienu
nesteidzos
darīju lietu par kuras jēgu esmu pārliecināta, bet nezinu, vai izdosies. kurš tad zina.
vakarā mājās klausos mazā bērna spotify liked dziesmas un tā ir mana pasaule un es mīlu to, ko dzirdu
un vismaz šobrīd ir pofig jautājums par to, kāpēc man vajag filmēšanu, lai darītu to, ko gribas darīt - vienkārši būt mežos.
4 comments|post comment

[20 Mar 2024|10:23am]

au
es sevi pārspēju jau trešajā dienā jeb spilvens - birojs 2h, pa ceļam vēl iebraucu Zvaigznē nopirkt Ciglīti.
kāpēc es to visu piefiksēju?
jo man ir svarīgi saglabāt to ceļojumā iegūto plūsmas sajūtu.
ka es neskrienu, bet dzīvoju.
2 comments|post comment

[19 Mar 2024|06:10pm]

penny_lane
Bovē busā beibe ar ideālu nazālu akcentu pajautāja, kur apstājas buss, viņai bija ķiršu sarkanas lūpas, kļošas un čirkaini mati, es zināju, ka viņa dodas uz Parīzi, es zināju, ka viņa ir mācījusies franču valodu un es zināju, ka varu izlikties, ka nedzirdu viņas mazliet britiskos “t”.

Bet I am too old for this shit, tāpēc ar austrumeiropas akcentu teicu angliski “Porte Maillot”, iebakstot kartē aptuvenā rajonā.

Blakus lidenē sieviete lasīja grāmatu, ko sauca Monas Lizas skatiens vai tamlīdzīgi, kā grāmatzīmi izmantojot lapu, kur sadrukātas visādas Monas Lizas, I shit you not.

Man ir pāris brīvas stundas, un es zinu, ka viss mans cinisms ir bailes. I used to be young here. Neviena cita pilsēta nav tā man iesitusi pa aknām, neviena cita pilsēta mani nav tik skarbi audzinājusi, un ikreiz, kad redzu sapni par Parīzi kāda acīs, es redzu sevi. Un man bail, ka nekas labāks man neienāks prātā kā uzrausties Monmartras kāpņu augšā, skatīties uz šo nemainīgo pilsētu un zināt, ka es šeit esmu atvedusi pilnīgi visus cilvēkus, ko jebkad esmu mīlējusi.

Jāuzkrāso lūpas, neesmu mēnesi krāsojusi lūpas. Viņi tur spēlēs kādu banālu RHCP dziesmu, un es sev jautāšu - ko es šeit daru?
2 comments|post comment

[19 Mar 2024|01:17pm]

sirdna
Kaut kā tā, pavasaris kaut kur mētājas, kā stāsta.

Ciba eksistē, tas jauki.
23 comments|post comment

no spilvena līdz birojam [19 Mar 2024|10:01am]

au
šorīt divas stundas un 20 minūtes un es neko apzināti nedarīju savādāk. tāda pati tēja bērniem, joga man, veļa iekšā, putra bērniem, kafija man, skatīšanās pa logu (pavasaris nāk), skropstas man, rotaļas bērniem, bērni ģērbjas, es ģērbjos, bērni ārā, veļasmašīnas izkāršana, es ārā, pa ceļam vēl vizinu šos uz maiņām uz sava riteņa bagāžnieka. un viss lēni.
post comment

[18 Mar 2024|11:15am]

au
es jogoju ar jūtūbi, neesmu tāds advancēts susļiks, kas spēj izdomāt savus vingrojumus pats.
nu lūk, vakar jogoju brīvdienu režīmā - pa dienu un ilgāku laiku - un jaunākais gandrīz visu laiku sēdēja blakus, skatījās uz ekrānu, uz mani, uz ekrānu, uz mani un komentēja, vai es daru pareizi vai nē. mierīgā, klusinātā, novērojošā pieaugušā balsī.
1 comment|post comment

[18 Mar 2024|10:25am]

au
vīrs laukos, uzzināju, ka man vajag trīs stundas, lai mierīgā gaisotnē tiktu no gultas līdz birojam.
ar jogu, bērnu brokastīm, kafiju, meikapu un trīs bērnu novietošanu iestādē.
neslikti.
5 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]