something you said changed my life

Zvanīja pie durvīm.
Sergejs un Jānis kaut kāds. Aicina uz kaut kādu pasākumu. Labi, ka kaimiņi ārā tieši gāja. Onka nolamāja un jācer, ka tie tagad jau prom. Nepatīk man štukas šitādas.

*rīts grūtāks par vakaru

Vot sen nebij redzēts tas, ka saule spīž un lieti'š līst.
Vajag naparņiku braukšanai uz centru.

Esmu apņēmusies saņemties.

Vispār man liekas, ka ir tādi cilvēki, kurus būšu laimīga ieraudzīt trīspadsmitajā datumā pēdējo reizi mūžā. Un es domāju, ka tās jūtas būs savstarpējas.

Pirmo reizi ever cepu rabarberkūku. Labi, no A līdz Zn nebija, bet tik un tā. Cilvēki saka, ka ir laba. Pašai paškritika mācas virsū.
Alkahols pasauli kapā iedzīs.

Dzīvo pie mums te Ziepniekkalnā viens jaunietis. Mārtiņš laikam viņu sauc. Šodien, saņemoties aiziet uz Maximu pēc kūkas izejvielām un udzeramā, nāca viņš man pretim. Visas iekšiņas trīcēja un sirds sitās kā mazam skuķim. Un tā katru reizi satiekot viņu. Principā varētu arī viņu nodēvēt par vienu no mana Lieliskā vīrieša etaloniem. Un viņa acis vispār..
Un visvairāk man patīk tas, ka esam diezgan lielā mērā svešinieki. Un tādas sirdspamutilaukā sajūtas piedod manai mazajai dzīvītei odziņu kaut kādu.

Vispār es nejūtos veca. Un domāju, ka krīze pirms un pēc svecīšu nopūšanas man arī nesāksies.

Sauju miega un Viņu blakus.

Vispār baigi gribas uz Mightysounds.
Tik dumi, ka visi tēriņi jau saplānoti ira.
Un, vispār, baigi žēl, ka tā nauda patiešām no gaisa nekrīt.

Sēžu te tā vienās apenēs. Tikko modusies. Mati pa gaisu tā, ka vēl gaisīgāk laikam nevar. Vakarnakts skropstu tuša zem acīm melnus lokus taisa. Dzeru kafiju, kura tulīt beigsies, jo biezumi ar jau pilna mute. Spider solitaire ir mana pēdējā laika mīļākā spēle. Es parasti ieslēdzu Prāta Vētru, vai Dzeltenos Pastniekus un spēlēju to, līdzi dungodama.
Mārtiņš tikko atrakstija. Brīva vakance uz Mightysounds. Kāpēc pilnīgi visam tam lieliskākajam ir jānotiek tieši trīspadsmitajā datumā? Ej un izdomā, uz kuru pusi tagad skriet.
Šodien arī vispār baigā skriešana sanāk. Bet ar šodienu galā tikt noteikti būs vieglāk, ja visu tā skaisti saplānos.
Jūtos mazliet flegmātiska. Un pārāk nopietna.
Vispār es nezinu kā viss beigu beigās beigsies.

wippi yey!
es atkal dabūšu neizgulēties.

Zin, tā sāk izskatīties, ka man laikam vienīgajai nav paģiru pēc vakarnakts/rīta pasākuma.

Jā, un vēl es sapirkos riktīgi daudz lakricas nūjiņu un kāroto etviju un upeņu tabaciņu.

Zin, tas Tesa albūmiņš toč neslikts.
Un es ļoti ļoti ļoti ļoti (x17) ceru, ka man Ella nepiezvanīs un es kā cilvēk gulēt varēšu.
Un Apavu veikalos normālu apavu nav.

Es parasti skatoties tais pašos draugos un citu vietu galerijās skaitu līdzi bildes. Pēdējā laikā tas sāk šķist arvien dīvaināk.

Un es taču saku, ka mana puķe ir šizofrēniska!!

Glābiet.!


*Alisēns jauki guļ (:

Es tomēr esmu riktīgi nefotogēniska.

Es tulīt nosprāgšu!!

Cik ilgam laikam spēka pietiks ar pusotru gulētu stundu un to pašu pusmiegā?

Varbūt tomēr es varētu atļauties uzvilkt tās rōzā brilles..
Un nekad nekad es neesmu kāda rokās jutusies tik droši. Varbūt vienīgi tēta.
Un vispār. Man ir spēcīga aizmugure, tāka jā.

Taurenīši taurenīši...

Un mazā jaunkundze ar puikiņu nu varen varen jauki :))

Un nakts/rīts bij bezgala. Tik miegs atkal trūks.
Mīlu sīkās jūs abas. :D




Jo viss ir tieši tā, kā Tu vēlies!

Ja tā padomā, tad tik jaukas un piepildītas ar visādiem prieciņiem brīvdienas man jau sen nebija bijušas.

Kaut kā pēdējajā laikā Prāta Vētra listes augšgalā. Un jo vairāk klausos, jo vairāk ķeras pie sirds. Teksti, es domāju.

Telefons vienkārši kūsāt kūsā. Vata fa?!
Es izcepšu un tad būšu gatavs.