something you said changed my life -

Es nointervējos.

Turpceļš bija smags. No ielas sākuma līdz divdesmit sestajam numuram ar kājām pa lietu un peļķēm, ah. Visas kājas dublīšos un bērzu skaru sūdos.
Tad sekoja viss process, pēc kura sāku domāt, ka tomēr pameklēšu vēl, kamēr man no turienes nepiezvanīs. Gribas tomēr tādu darbu, kur arī sirdi ielikt varētu un patīkamību.
Tajvietā vienīgās divas patīkamības varētu būt miers reiz pa reizei un puiku sabiedrība. Bet dibenu deltēt krēslā aptuveni desmit stundas un to vien darīt kā lūkoties datora ekrānā un šķirot vizītkartes varētu ar laiku kļūt nomācoši.

Atpakaļ ceļā soļojot uz pieturu kāds jauks igauņu fūres šoferītis pa naglišu iebrauca peļķē lielā un trīs sekundes simtdaļās viss mans kreisais sāns bija slapš tā ka no pirkstu galiem līdz papēžiem.

Kā suns slapš esmu mājās un gaidu, kad Hauss sāksies.

Pēc tam ķeršos pie sludinājumiem.