« previous entry | next entry »
Feb. 10., 2007 | 04:17 pm

jaunkundz kaut kāda nikna izklausijās. mjā.
ārkārtīgi gribas gulēt. bet par to domāsim pēc stundām desmit.
tagad vannā. mazliet zaļajā kladītē un tad jau laiks doties.



aiz muguras putekļu mākonis,
gar sāniem pelēks nekas.
kad krāsmatu migla izklīdīs,
tu beidzot būsi tu pats.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {0}