axels' Journal

12:09pm: Stāvēju šorīt pārliecies izlietnei. Mute bija pilna ar brendiju (varbūt es mazgāju zobus). No kaut kurienes komēta bija ietriekusies starp acīm un es redzēju tikai tās dzirksteles.
Es bieži saku - "varbūt" un "iespējams" un "kaut kā tā". Es bieži saku - "kaut kas no Linča".
Kaut kas no Linča - es kāpu lejup pa kāpnēm un man pretī augšup kāpa veca kundze. Mani ieraugot viņa apstājās - man ceļā - un vaicāja krieviski vai "mēs vēl uz šejieni ilgi nākšot?".
Tikai vēlāk es sapratu, ka viņa sajaukusi mani ar mormoņu jaunekļiem - es biju saģērbies pats sev mulsinoši oficiāli. Bet tobrīd es skatījos uz viņu un klusēju. No tuvākā dzīvokļa nāca putekļusūcēja dūkoņa, lejā uz ielas džinkstēja velosipēda zvaniņš. Kundzes acis bija tukšas.
-"Kā, lūdzu?" - es vaicāju.
-"Jums vairs nevajag uz šejieni nākt."

1:14pm: Starp citu, draugos lv. ir "ieteikums citiem", te nav. Bet es iesaku - izkausē ziepes (kādus trīs gabalus) katliņā. Salej tās pudelē. Pēc tam ielej benzīnu (acetonu, terpentīnu) - līdz kakliņa augšai. Un ieliec šo pudeli verdošā ūdenī - uz minūtēm trim. Efektivitātei var piebērt nedaudz smilšu. Aizbāzt ar tajā pašā benzīnā mērcētu lupatu. Pirms lietošanas sakratīt.Kādēļ ziepes un smiltis? Labāka saķere ar jebkuru virsmu. Uz Alfas vairogiem tāds ziepīškokčiks deg ilgi un gandrīz nenodzēšami.
Tautas dusmu mūžīgā uguns.
Un man, redzi, nav jābaidās. Par mani jau ir iekārtota mapīte DP. Viena lapa turp vai šurp - kāda nozīme? Tāpat mēs visi esam ķīlnieki.