dzīve ir suka

nākamais klases kolektīvs - dirsā līdēju bariņš un, kā izrādās, čaļi, kurus, savulaik, mēdzu pat bloķēt družbas portālā :D
nu dien! būs jautri. kā jau teicu, izspiedīšu visiem pusdien'naudu!

eh, kā man pietrūks manu veco mīļo klepernieku. lovīte

jauks pohmelis visu dienu bija. gulēju, neko nedarīju, vakarā izstaipīju kājas nedaudz (lasīt: uzpīpēju).
bet pēkšņi atkal viss sabruka. viņa tiešām neredz, ka es knapi turos?

iedzēru zāles, izgāju ar klasesbiedrīšiem ārā. bija jauki.
bet tagad gan nāk miegs, bet gulēt es nevaru

foķis ir labs
mātei manai ir paradums man tagad uz visiem svētkiem dāvināt ziepes
mīlu savu omi
bet, lūdzu lūudzu, atļaujiet man nomirt!

ai, labi, paklausīšu omi - tiešām vairs bez zālēm neesmu lietojama.




volcano melts u down, but she's still to young

atradu vecu sacerējumu, kas bija jāraksta skolā. tik jauks. agrāk, salīdzinoši, es biju ļoti laimīga patiesībā -

Mana laimes gliemežnīca.

Katram no mums ir savi uzskati - kas ir laime - uzskati, kuri citreiz ir maldinoši un varbūt nepareizi, varbūt kādam tie šķiet ikdienišķi, un nesvarīgi, bet toties kādam citam liek justies laimīgam. Tāpēc „laimes gliemežnīcas” ir tikpat ļoti dažādas, cik dažādi ir mūsu raksturi un vēlmes.
Viena no manas „laimes gliemežnīcas” sastāvdaļām būtu visi mazie, ikdienišķie sīkumi, kuri it kā nemanot katru dienu paskrien garām un citreiz mēs pat viņus nepamanām vai atstājam bez ievērības, vai ignorējam. Lūk, bez tiem es nevarētu iedomāties pilnīgu laimi, tas ir – bez labas mūzikas, bez iecienītās rīta kafijas, bez parastām sarunām un tikpat parastiem smiekliem, bez telefona, bez komforta, bez saules siltuma, bez sajūtas, ka esi pelnījis pasmaidīt un vēl, un vēl. Ja netiek iesaistīts šis mazumiņš, tad laimes sajūtu man iegūt būtu diezgan sarežģīti, jo ja kādu dienu es pamostos un man tiktu atņemta kaut vai mazākā daļa no mana mīļa ikdienas parastuma, tad pēc laimes man būtu jātiecas daudz, daudz vairāk, kā jebkad agrāk.
Bet ne jau visa mana laime saistās tik vien, kā ar ikdienu un ar sajūtām, kas ir iestrādājušās, gluži kā refleksi. Mana laime saistās ar lielāko vērtību, kāda manā vērtību skalā ir pastāvējusi – ģimene un draugi. Tie ir cilvēki, kurus es mīlu un cienu, tie ir cilvēki, kurus es uzskatu par daļu no sevis. Cilvēki, pie kuriem es vienmēr varu griezties pēc padoma, cilvēki, kuri mani vienmēr ir atbalstījuši un cilvēki, kuri vienmēr sadzirdēs manu palīgā saucienu un ja ar šiem cilvēkiem kaut kas notiek, ja viņi man apkārt ir nelaimīgi, vai, nedod Dievs, man kāds no viņiem tiek atņemts – mana pasaule sabrūk un es jūtos bezspēcīga. Tādēļ, mana laime vienmēr ir saistījusies ar man tuviem un mīļiem cilvēkiem – ja viņiem ir prieks, tad man ir laime, ja viņiem sāp, man sāp divtik vairāk.
Lai gan man visvairāk „laimes gliemežnīca” ir saistījusies ar mērķu sasniegšanu, ideju īstenošanu un sapņu realizēšanu, jo pēc tam – pēc padarītā – ir tik liela laimes un prieka sajūta, ka vēlies pacelties augstāk par zemi un lidināties apkārt. Tad arī ir tāda maza ļauna lielības un iedomības dzirksts, kas mēdz uzplaiksnīt un citreiz aizskart citus, bet tas jau ir tikai lepnums - par padarīto vai par iegūto - un tas ātri nozūd.
Pēc manām domām mana „laimes gliemežnīca” varētu diezgan ļoti atšķirties no pārējām, jo, manuprāt, lielāka daļa no cilvēkiem savu laimi saista vairāk ar materiālām lietām un varbūt ar konkrētām būtnēm, nevis ar kaut ko netveramu un neaptaustāmu, kā sajūtām, jo daudziem tās nešķiet tik ļoti svarīgas, kā lepnas mājas, jaunas automašīnas un dārgas drēbes, bet ko tev dod tas viss, ja tu esi pilnībā aizmirsis dzīvot? Neizbaudīt katru dienu, kas tev ir dota. Kļūt imūnam pret apkārtējo vidi un sākt ignorēt cilvēkus, kas par tevi interesējas. Tāpēc vienmēr ir sev jāatgādina, ka katrs ir pats savas laimes kalējs un ka nedrīkst aizmirst baudīt dzīvi un visu ko tā dod!





ha :>

biedējošs tukšums
tā tam nevajadzētu būt

aizdomājoties
dzīve, reāli, ir viena liela skriešana, tiekšanās pēc kaut kā, un tad, kad tu gribi un vari piestāt un atpūsties, izrādās, ka tev jau ir 79

ideāli piemērota diena, lai sēdētu mājās, čilotu, iepazītos ar pilnīgi visām vecajām side of pain dziesmām, kačātu christian hardcoru, kā arī atlicināt laiku sarakstīt visiem izlaiduma ielūgumus. cheers, es varētu pierast pie šādām mājīgām dienām

all the way down.
varbūt arī nākamā nedēļa nemaz nebūs tik ļoti mana - evija laikam nemaz nebūs :/
ai, ja! it's a cardcore life to me
ā vēl es šodien redzēju viņu. suka! man nevienu citu nevajag, vai nav stulbi?
un, un jau atkal man smiekli nāk

es varētu normāli izpriecāties ar ...
ai, es jūtu, ka nākamā nedēļa pilnīgi un noteikti būs mana nedēļa!!

and after all i'm your wonderwall

man ir jāsastāda daži svarīgi punkti, tādi kā atslēgas vārdi tam, ko es grasos darīt
bet pagaidām, lai tie paliek tikai pie manis

man prasās izraudāties. raudāt līdz aizmiegu un no rīta pamosties ar labu risinājumu šim visam.
vai arī man vienkārši gribās kaut ko jaunu un skaistu

rīt atkal ir kārtējais agrais rīts, šonedēļ pat sestdiena man tiek atņemta ar agro mošanos. it's not fear
bet tā jau viss ir daudz/maz kārtībā, izņemot to, ka man nav vasaras un man vislaik ir tāda sajūta, ka es visu palaižu garām.
un tā, jā. vēl man besī, ka man besī, bet kaut kad drīz man būs forša grāmata. jaij
un vispār ko es te mēģinu apmānīt? - sevi? man tak viss ir labi. vienīgais, kas man pietrūkst no pagātnes ir mans veselais saprāts.
un vispār es vairs nemāku rakstīt - man ir nepieciešams juceklīgs, samocīts teksts, lai tikai uzrakstītu to, ko es vēlējos pateikt..
es vēlējos pateikt tikai to, ka dažreiz man gribas, lai visi vienkārši zin, kā es jūtos!
un man arī patīk būt žēlojamajam.
ui, katrā ziņā, turpināšu čilot un gaidīt savu vasaru - septītais jūnij, i'm comin' :>

man mēdz arī paveikties.
bet visa sāls ir tajā, ka man ir beigtas smadzenes.
man jāiemācās sevi kontrolēt - nothing more, nothing less
es šito mācēju, bet kaut kā no sliedēm jau visu šo pus'gadu esmu nogājusi.. paldies tev, paldies!

skan man te moby - porcelain, un čils, cilvēki, man turpinās jau kuro dienu!
šovakar jāņem aliņi, manuprāt

tātad jāuzcep saraksts ar to, kas man rītdienai un parītdienai, un varbūt pat aizparītdienai ir nepieciešams.
and now i'm freeee, freeeeeee fallin'

apelsīnu sula, zemenes, bloc party, saule silda muguru - atkal viss ir daudz/maz kārtībā :>

ei no, tūliņ jau jūnijs.
ir jau gandrīz vasara un es vēl esmu pie dzīvības. hmm :>

uh, but smile .. friday's going to be party :>

sāk smirdēt pēc deguma .. un UZSPRĀGST :D
nē, pagaidām tikai ož pēc dūmiem