dzīve ir suka -

pieglausties zemei un apskaut tevi,
noskūpstīt lietu un iegrimt miklajā zālē,
just vēju, bet piederēt saules košumam,
vērot pumpurus plaukstam un uzplaukt ar tiem,
sajust tavu mitro dvašu no attāluma,
ļaut lai domas pazūd kopā ar aizkavējušos sniegu,
dzirdēt kā sirds kūleņo no smiekliem,
pieglausties tev, bet būt kopā ar pavasari

pirms diviem gadiem tapis, tikai ne daudz tagad pielaboju. ak, jel! es saku, vienmēr pavasaris mani ir atradis, lai vai kādā bedrē esmu bijusi un būšu.. :> ai, vēl pie viena izraku savu veco dzejoļu un pārdomu burtnīcu, kura man bija pirms tiem sensenajiem laikiem, kad es sāku te klabēt. jūūh' pārdomu un atmiņu vakariņš ar tēju un cigaretēm, un plāniem .. jāā, lai iet pie velna gan A, gan B, gan arī C plāns. kā būtu es teikusi pirms pāris gadiem - lai bils pār stenderi, es esmu super :>