dzīve ir suka -

klausos reamonn. tāda galīgi skaisti skumja sajūta uzreiz'i paliek.
bet nu šodien pārāk daudzi ir raudājuši. pietiks vienreiz, lūdzu!
kā arī, lūdzu, kāds mani izglābjiet no šīs mazpilsētas. es vairs nevaru izturēt, ka visi mani pazīst, nē, patiesībā, visi kaut ko ZIN par mani. visi zin visu par visiem. es tiešām vairs tā nevaru.
bet nu labākajā gadījumā šitā man vēl būs jādzīvo kāds pusgads, vai sliktākajā - trīs gadi.
ou gāād! nesaprotu, kāpēc mana māte izvēlējās palikt šajā sūdu bedrē - viņai bija karjera, viņai bija vīrietis/vīrieši, viņai bija viss -, bet viņa atgriezās atpakaļ un ko dabūja? - neko daudz, kā tikai mani un aknu cirozi. ak, jel
lūk, kaut ko tādu es centīšos nepieļaut, tāpēc, pēc iespējas ātrāk, pazudīšu no šejienes. šī pilsēta ir nolādēta, ka jums saku.
aii, vispār šodien esmu galīgi izbesījusies. pat smēķēšana pie mūsu iemīļotās kapličas nelīdzēja.
iešu gulēt, ar domu, ka rītdiena būs viena sasodīti jauka diena, tikai agri būs jāceļās priekš sestdienas, jo no rīta būs jāpaspēj mati izmazgāt.
aaik,
Lord, can u hear me now?