dzīve ir suka -

jēziņ, viss ir tik ļoti mainījies, ka es neko nespēju saprast un vienīgais, ko jēdzu ir stāvēt un uz to visu noskatīties ieplestām acīm un pavērtu muti, jo pēdējā laikā darbojos tādā tā kā autopilotā - neko nerubīju, kas apkārt norisinās, daru to, kas man būtu jādara.
jebal
jūtos kā indiāņu šamanis uz nolādētas zemes vai kā dr. fils AA biedrībā - visa kā ir par daudz, lai spētu loģiski spriest un palīdzēt, bet kas jādara, tas jācenšas labi izdarīt. hmm, cik labi, ka man iet neslikti, vismaz savas problēmas neaizēno visu pārējo no kā būtu jāuzmanās.
oh, Dievs, dod man vēl brīvdienas, esmu JAU nogurusi un man tik tiešām vaig uzpīpēt. cik labi, ka rīt ir sestdiena!