dzīve ir suka -

mirklis ieelpai.

pagaidām prātā nāk tikai viena doma - esmu nožēlojama. aah, nevēlos atgriezties skolā un vispār kaut kur .. negribu īpaši nevienam rādīties acīs, jo nu pirmkārt - to vien dzirdu kā pārmetumus, un otrkārt - es izskatos tikai nedaudz labāk kā jūtos. vienkārši satriecoši! lai gan, tā domājot, šodiena nepavisam nebija tā pati sliktākā diena, bet pašsajūta ir drausmīga. eh, nesaprotu neko vairs, negribu arī saprast, gribu tikai, lai es atkal būtu priecīga, lai es atcerētos, kā tas bija, iepriecināt sevi pašas spēkiem.

uff. vēl man nepatīk, ka es zinu pārāk daudz un to ne vienam neatļaujos teikt. nevajadzētu jau, bet nu tas tomēr daudz ko mainītu. hmm, ar mani tiešām vairs nav labi, jo pat intrigas nespēj mani atraut no tā milzīgā tukšuma, kas mani pašlaik ir uzmeklējis. JĀ! beidzot es varu definēt to, kā sauc to sajūtu, kā es jūtos. tukšums -

kaut kur kaut kā man tomēr pietrūkst..