dzīve ir suka - 9. Februāris 2010

gribu padzerties
bioloģijai špikeri uztaisīti
ne viens nav ideāls, bet nu what a hell?
un es atjēdzos
bet tas neko nemaina.
eju gulēt
swīīīt drīīms and bjūūtiful naitmēēērs.. ou, gāš

esmu noskaņojusies uz lielām lietām un lieliem darbiem.
esmu saņēmusies.
nezinu kas, bet kaut kas mani tikko atgrūda atpakaļ.
laikam pie vainas tie sensenie dzejoļi.
ceru, ka šī sajūta nav no tiem pārejošajiem mirkļa impulsiem, kuri mani vienmēr pavelk uz prieku.
tiešām ceru, ka nē, jo beidzot es jūtos kā agrāk.
ouu, jeah
louise is back

pieglausties zemei un apskaut tevi,
noskūpstīt lietu un iegrimt miklajā zālē,
just vēju, bet piederēt saules košumam,
vērot pumpurus plaukstam un uzplaukt ar tiem,
sajust tavu mitro dvašu no attāluma,
ļaut lai domas pazūd kopā ar aizkavējušos sniegu,
dzirdēt kā sirds kūleņo no smiekliem,
pieglausties tev, bet būt kopā ar pavasari

pirms diviem gadiem tapis, tikai ne daudz tagad pielaboju. ak, jel! es saku, vienmēr pavasaris mani ir atradis, lai vai kādā bedrē esmu bijusi un būšu.. :> ai, vēl pie viena izraku savu veco dzejoļu un pārdomu burtnīcu, kura man bija pirms tiem sensenajiem laikiem, kad es sāku te klabēt. jūūh' pārdomu un atmiņu vakariņš ar tēju un cigaretēm, un plāniem .. jāā, lai iet pie velna gan A, gan B, gan arī C plāns. kā būtu es teikusi pirms pāris gadiem - lai bils pār stenderi, es esmu super :>

traks, bet pazīstams nogurums :>
labprāt aizietu uzpīpēt.. nekas, gaidīšu līdz rītam, laikam

eu, nu davai! visi jau sāk pārspīlēt ar to savu valentīndienu!
es varētu būt kaut kas līdzīgs grinčam, tikai mēģināt nozagt valentīn'dienu.