| Feb. 17th, 2011 @ 11:50 pm Par Franciju... |
|---|
Current Music: Jane Birkin - Je t'aime moi non plus - 1969
Šovakar es domāju par Franciju, par Parīzi...
Man tas vienmēr ir bijis kā sapnis - Eifeļa tornis, Elizejas lauki, Dalī muzejs, kāda tipiska franču kafejnīciņa ar kruasānu vai eklēru...
Parīzi bieži saista ar romantiku, bet, kas mūsdienās ir romantiski??? Reti, kad vīrietis palaiž pa durvīm Tevi pirmo, kur nu vēl uzraksta kādu dzejoli vai dziesmu...par tekstu - "...Pieskati manu sirdi kamēr esmu prom, jo tā ir palikusi pie Tevis. ", manuprāt, vispār var aizmirst! Tas jau ir ne gaumīgi un pārlieku salkani...vai tad kam tādam kāds mūsdienās vēl tic!?
Jā, vai romantika sāk izmirt, vai ir jau mirusi?
Mūsdienu steigā, kad ir tik populāri ātrie ēdināšanas "restorāni", kad cilvēks neapstājoties var skriet garām kādam pakritušam, kad dzīves ritms ir ātrāks par mums pašiem...ja tādā juceklī ieraudzītu, piemēram, divus cilvēkus lēni dejojam starp McDonald's garajām rindām, ko mēs nodomātu? Ja vispār ko tādu pamanītu, tad noteikti pirmā doma jau nebūtu kāds jauks un laimīgs pāris! Un tanī pat laikā šo pašu pāri pārcelsim uz Eifeļtorņa pakāji laternu gaismā, nofotografēsim un uztaisīsim skaistu kartiņu, ko kāds nopirks savai mīļotajai Valentīn dienā, lai otrā pusē uzskricelētu: "Mīlu Tevi čabulīt...bučiņas Tev sirsniņdienā!" Vai tiešām dejošana ātrajā ēstuvē ir pazīme uz vājprātu, bet zem Eifeļa torņa - romantiskākais ko savā dzīvē esi darījis? Vai mūsdienās būt romantiskam vispār ir droši? |
