domas par rītdienas šampi nepalīdz, man ir stress tagad.

jāsameklē kāds labs seriāls par slepkavu-maniaku, lai relaksētos.

iztēlē izspēlēju, kā no rīta jau ielieku kādu dzirkstošo ledusskapī, un vakarā, 17:01 to atkorķēju, ieleju skaistā glāzē un vienā malkā izdzeru. rīt gan nesākas nekāds atvaļinājums, nākamnedēļ vēl darbs, bet rīt jāprezentē viens izmocīts rakstu darbs, un, kā teica vadītāja "piecpadsmit minūtes kauna, un viss". pēc tam es taisos uzelpot, lai tur lūst vai plīst, vai velns viņu zina, kas. 

it's been one of those... last three months.

mans dators paziņoja, ka viņa baterijai beidzies dabiskais eksistēšanas laiks. what the? taisnību sakot, es tagad saprotu, ka tik maz saprotu no datoriem, ka pat nezinu, ko tagad pienāktos darīt. vispār jau viņš sāka niķoties kādu laiku iepriekš - pie kaut kādām īpašām monitora kustībām viņam mēdza paralizēties seja vai arī notika uzkāršanās un automātisks restarts. jā, tās bija tādas pirmās pazīmes par the end tuvošanos. iespējams, ja es vairāk saprastu no datoriem, es zinātu labāk. varbūt tur kaut kāda detaļa jānomaina & what not. 

bet, then again, vai vispār ir vērts te kaut ko ieguldīties? es jau tāpat sāku mest acis uz citiem. 

nez vai ir iespējams vienītī aizbraukt uz kādu namiņu mežā?

bet vajadzētu kādu, kas sanes malku un iekurina kamīnu. 

būtu arī forši, ja ēdienreizes būtu iekļautas, bet tad tas laikam ir nevis namiņš mežā, bet gan viesnīca ar spa un bez kamīna numuriņā. 

vispār tam pasākumam prasītos arī sniegs.