| |
[16. Nov 2024|11:11] |
caur sviedriem un nedaudz asinīm man izdevās saskrūvēt mazāko kumodi, izdevās ielikt abas soft close atvilktnes (kas bija diezgan liels izaicinājums savienojumā ar veiksmi), bet kā lai ellē ratā iedabū iekšā tās mūsdienu eņģes (jeb - kā lai pieliek durtiņas), es nezinu. ir kāds youtube fool-proof video? moš jājautā chatgpt? viņš jau ir uzdarbojies par manu terapeitu, tagad varētu kļūt arī par mēbeļu whats-his-name, konstruētāju?
|
|
|
| |
[14. Nov 2024|23:37] |
|
tā ir problēma, jo es nevaru nēsāt cepuri, jo nav tādas cepures, kas pasargātu visus matus no lietus un sniega, un arī nepiespiestu matus pie galvas. varbūt kāda platmale tikai, bet nav vispār mans stils, un arī - visi mati tāpat nav nosegti.
|
|
|
| |
[14. Nov 2024|22:19] |
analīžu rezultāti saņemti - negatīvs. paldies, tiekamies pēc pieciem gadiem.
|
|
|
| used Google translate for this bla bla bla |
[14. Nov 2024|20:58] |
Man ir jauna mašīna. Mašīnā ir radio, un es klausījos Radio Naba. Man tā ir cita pasaule - nu veca pasaule ar jaunākiem cilvēkiem (lielākoties).
Bija izrāde par meliem. Diezgan neizsmalcināta propoganda. Jaunieši vēlējās uzzināt, kāpēc cilvēki, kuri nevēlas (un nevēlējās) vakcinēties, tic/ticēja meliem. Viņiem bija viesis, kuram bija patīkami zema balss un kurš mīlēja datus - tā viņš vismaz teica. Saruna gan nekur tālu netika: tā beidzās ar stāstu par vienas jaunkundzes tēvu, kurš iegāja Facebook un strīdējās ar cilvēkiem, kuri pret Covid vakcīnu bija skeptiski. Viņš to izdarīja, parādot meitai, ka ir arī "normāli cilvēki".
Šovakar mūsu miglā un manā sastrēgumā divas jaunas dāmas runāja par kultūru un mākslu. Sarunas laikā aizdomājos, vai jaunas/agras pusmūža [izglītotas] latviešu sievietes vienmēr ir tā runājušas. Viņas izklausās tā, it kā atrastos vietā, kur viņām vajadzētu klusi runāt un nesaka neko stulbu. Vieta ir "kultūra", vai ne? Un tas ir uzcelts – un tiek būvēts. Piemēram, intervētāja intervējamajai pārliecināja, ka klausītāji ir izglītoti un ka viņas neaizmirstamāko kultūras notikumu bija veicinājis Sorosa fonds. Viņas apsprieda Survival Kit projektu, kurā sabiedrība tika sadalīta grupās atkarībā no tā, kā tā reaģēja uz lielo pandēmiju. Viena no šīm grupām bija "racionālās", kurš/a pievērsa uzmanību plašsaziņas līdzekļiem un interesējās par statistiku. Taisnības labad jāsaka, ka pēdēja grupa bija cilvēki, "kas dzīvo Rīgā".
Es nezinu, vai man TUR būtu kāda vieta (ja man būtu interese apmeklēt vēlreiz). Interesanti, vai tas ir iemesls, kāpēc mana vecākā meita izvēlējās (par spīti labajiem rezultātiem) kādu laiku nemācīties universitātē. Es domāju, ka viņa pietika ar visiem inteliģentiem, izglītotiem cilvēkiem, kuri neticēja meliem, pētīja datus (es pieņemu), un rezultātā visiem visi ir/bija pareizie viedokļi.
Viena lieta izcēlās – intervējamā minēja, ka pirms aptuveni 25 gadiem viņu ietekmējušas hardcore, straight-edge un antikapitālistiskas kustības: tāpat kā es. Where there had been, amidst all the noise and bullshit, a desire to test the walls of house of culture we had been provided.
Es domāju, ka, spriežot pēc viņas ‘questioning cadence’ Lielās Izglītības Kultūras Namā [Nabas ēterā], mēs galu galā atklātu, ka mums ir daudz kopīga,just about. |
|
|
| KINO: The Substance |
[14. Nov 2024|18:53] |
Divas dienas pēc filmas man laikam jāsecina, ka es nebūšu norāvis PTSD, un arī naktīs guļu mierīgi. Bet "The Substance" bija iespaidīgs trips. Filma par sievietēm ar nocirstām galvām viduslaikos kaut kur Vācijā tagad šķiet tik nevainīga. Parasti šausmenes mani pārāk neaizkustina, bet šī laikam spēja apvienot eksistenciālās šausmas ar vizuālo valodu, un es ik pa laikam sēdēju kino ar pusaizžmiegtām acīm. Es pat neizslēdzu, ka skatoties šo filmu mājās, es viņu līdz galam nebūtu noskatījies. Divas ar pusi stundas man radīja vēlmi, lai filma jau kādas trīs reizes ir beigusies.
Neskatoties uz to, es domāju, ka šī filma ir gana unikāla pieredze, lai to nenorakstītu kā seklu. Jau sākot ar visām vizuālajām atsaucēm, par ko ir sataisīti klipiņi Instagramā. Vizuālā valoda bija ļoti specifiska un... spilgta, pat visādās pavisam sadzīviskās epizodēs filmas sākumā. Tad es vēl biju naivs zēns, un domāju, ka ainas nekļūs pretīgākas. Dialoga filmā attiecīgi nav pārāk daudz, bet dažas metaforas man šķita diezgan spēcīgas. Vienkāršas, bet ņemot vērā visu filmas over the top vaibu, spēcīgas.
Bet neskatoties uz aukstāk rakstīto, vai arī ņemot to vērā, nav tā, ka es kādam varētu ieteikt šo filmu noskatīties. Tā teik, uz pašu atbildību. Un nesakiet, ka nebrīdināju. |
|
|
| |
[14. Nov 2024|10:32] |
Baltā šokolāde un citrusa ziedi. Es neesmu drošs, ka šie apraksti kaut ko reāli nozīmē, kad runa ir par kafiju. Un es pat neesmu drošs, kas mani satrauc vairāk - doma, ka kafijas pārdevēji paši šim tic, vai doma, ka viņi netic. Pagaidām turos pie domas, ka tie ir vietējie grauzdētāji, kuriem ir "vienīgā full washed" vai "vienīgā no šīs valsts" kafija. Bet galvenokārt pie domas, ka tie ir vietēji, un varbūt kaut kādā brīdī jāpāriet uz kaut kādu no bulshit Andrito vai Rocket. Precīzāk sakot, viņu bulšitā es neesmu vēl iedziļinājies, bet viņi jau tā ir all over the place.
Varbūt vēl bez spēļu vakariem ir jātaisa kafijas degustācijas vakari, kur katrs ierodas ar savu kafiju un kafijas gatavošanas rīku, un tad visiem ir iespēja paslurot ar karotīti vairākas kafijas, un mēģināt sagaršot kaut kādu šokolādi ar kaut kādiem citrusiem. Principā es jūtu, ka kafijas garšo dažādi, lai gan arī no dienas uz dienu es nevaru iegūt sistemātiski vienādu rezultātu, bet kad es esmu izdzēris veselu paku, es spēju vien secināt to, kā iepriekšējā kafija atšķiras no nākamās. Vai man ir kādas specifiskas preferences, es nezinu, un līdz ar to es pat nevaru izlikties, ka visi tie baltās šokolādes apraksti man kaut kā palīdz. Jūs to kafiju neesat sadedzinājuši kopā ar visu garšu, un ar to man jau pietiek. Vēl, protams, arī janvāris nav aiz kalniem, un tad būs iespēja dabūt visus tos kafijas adventes kalendārus par milzu atlaidēm, kur iekšā ir precīzi viena porcija kafijas. Nav gluži paralēlā degustācija, un tomēr.
Ar vīnu vismaz ir vieglāk, jo pudele vīna netiek dzerta mēneša garumā. Ar vīnu ir mazliet grūtāk, jo tur ir alkohols, bet nav jau tā, ka kafijai nav savi trūkumi. |
|
|
| |
[12. Nov 2024|22:55] |
"No paša pieredzes zinu, cik noturīgi ir ar nacionālismu saistītie priekšstati. Savā laikā es piederēju pie tās ebreju jaunatnes daļas, kas ar visu sirdi pieņēma Kārļa Ulmaņa pausto nacionālo ideju. Minoritātēm tā nesa ierobežojumus un pazemojumus, bet mēs tos pacietīgi panesām, cerot, ka reiz Palestīnā izcīnīsim savu valsti un tad varēsim runāt ar arābiem tā, kā ar mums runā latvieši.
Man bija jāpiedzīvo holokausta ārprāts, lai saprastu, ka nacionālisms neatrisina ne cilvēces, ne indivīda lielākās problēmas."
https://www.vestnesis.lv/ta/id/12011 |
|
|
| |
[11. Nov 2024|22:55] |
Jau vairākus mēnešus mēģinu atrast un izlasīt visu ko vien var par malā stāvētājiem, 'neko neredzētājiem' un uzskaites veicējiem. Maz, ir ļoti maz.
Tāds neaizskaramais temats - pāris mēnešu laikā Latvijas teritorijā tiek nošauti desmitiem tūkstošu cilvēku (ja neskaita Rumbulu, jo tur lielākoties tika iznīcināti geto iedzīvotāji, nevis blakus mājas iedzīvotāji), vietām nakts laikā pazuda teju trešdaļa pilsētas iedzīvotāji, bet neviens neko nav redzējis, neviens neko nezin ne par sarakstu veidotājiem, ne mantas dalītājiem, ne bedru racējiem vai 'parastiem' atbalstītājiem. Tik šāvēji ir +/- zināmi un izdzīvojušo stāsti par "glābējiem", kas, izmantojot ebreju bezpalīdzīgo stāvokli, tos brutāli paverdzināja un/vai nogalināja.
No otras puses - pat par izsūtāmo sarakstu veidotājiem ir maz kas zināms. Un nē, tie lielākoties nebija krievi, bet gan pašu bāleliņi.
"Latvijas sabiedrību holokausta laikā var iedalīt trīs daļās. Absolūtais mazākums bija cilvēki, kas riskēja ar savu dzīvību, glābdami ebrejus. Pēc jaunākajiem datiem ir zināmi 646 ebreju glābēji un 790 glābšanas gadījumi – 576 cilvēki tajos izdzīvoja, bet 214 tika atrasti un nošauti, viņu glābēji ieslodzīti Rīgas centrālcietumā, Salaspils nometnē un vēlāk aizvesti uz Štuthofas nometni vācu okupētajā Polijā. Otrs mazākums bija noziegumos iesaistītie; tiešie slepkavas, gūstekņu un viņu mantas apsargi, ebreju uzskaites veicēji, kā arī tie, kuri tika iesaistīti masu kapu izveidošanas darbos. Pie iesaistītajiem var tikt pieskaitītas arī tie, kuri aktīvi nodarbojās ar antisemītisko propagandu – tā sauktie “rakstāmgalda slepkavas” (Tischmörder) un tie, kuri piesavinājās nogalināto ebreju mantu un īpašumus. Holokaustā vairākos līmeņos bija iesaistītas pašvaldību un pašpārvaldes iestādes. Absolūtais vairākums bija malā stāvētāji."
Ko ar šo gribu teikt?
- Neskatoties uz televizoriem un internetiem, liela daļa atkal izliekas neredzam, ka gada laikā Izraēla ir nogalinājusi tikpat daudz cilvēku, cik Latvijas iedzīvotāji gāja bojā holokausta pirmajā gadā. Interesanti būtu salīdzināt šo abu notikumu atbalstītāju datus un profilus.
- stukači, atbalstītāji un šāvēji atradīsies vienmēr un visur. Sargājiet sevi. |
|
|
| kaķīšieraksts |
[11. Nov 2024|21:27] |
Šodien bija pirmā reize, kad ierakstus par Dukša pēdējām nedēļām izlasīju bez asarām. Laikam beidzot esmu palaidusi Duksi.
Ikdiena ar māsiņām un trešo ir tik ļoti krāsaina un daudzveidīga. Viņi tiešām ir atnesuši daudz laimes un prieka mūsu dzīvē. Labi vien ir, ka toreiz tik ātri paņēmām māsiņas.. |
|
|
| |
[11. Nov 2024|13:23] |
|
vispār jau varēja tās mēbeles pārdot vismaz drusciņ saliktas.
vai tad tiešām līdz pēdējam iebāzenim (diesvienzin, kā tos visus pareizi sauc) viss jāsadala?
|
|
|