| Nr.27 |
30. Jan 2009|07:52 |
Sapnī uzbraucu liftā līdz 27.stāvam kādā stikla viesnīcā.
Tur pavērās panorāma uz pelēku, pelēku pilsētu.
Stikla māja (gluži kā Boriko stikla pilis) bija ar daudz, daudz aizkariem, kas plīvo caurvējā.
*
Viņu es sagaidīju uz ielas.
It kā svētki.
It kā es pat bez dāvanas.
Pastiepos pirkstu galos, apvijos apkārt, skumji paskatījos, atvēru nosalušu plaukstu, bet tur pašā vidū bija balts, sirdsformas cukurgrauds.
Noburts, protams.
*
Bet tik skumja mājuppārnākšana nav bijusi sen.
Tik sen. |
|