| mazie lielie dīvainie maršruti |
30. Okt 2007|18:04 |
Šodien skatiens neapzināti apstājas pie mazajām lietām. Tik bieži.
Pie Tavas vējjakas garderobē, kura vēl glabā Tavas azotes rīta siltumu.
Labprātāk paliktu tur, ieslēptos tās kabatā un nogaidītu līdz vakaram.
Pie kādas svešas blondīnes mobilā telefona, kur sarkana gaismiņa vēsta, ka saņemta sms. Tāpat kā reiz Viņējais telefons. Sarkanā gaismiņa kā trauksmes signāls manai sirdij. Bet ar laiku visas sajūtas notrulinās. Aprod. Ar situāciju. Un nereaģē uz trauksmes zvaniem. Vien nedzirdot aizver durvis aizejot.
Pie Tavas plaukstas, kas bīda datorpeli, lai uzzinātu, kas notiek Tavā valstī.
Mana plauksta neuzkrītoši pārklājas pāri Tavējai. Tā skūpstās mūsu pirksti.
Dažas milisekundes, līdz atgriežas atpakaļ savās izejas pozīcijās.
Šovakar dzīvošu viena.
Savās četrās sienās, kamēr tur ārā pār Tevi līst padsmitais lietus šoruden. |
|