| Plīst. |
26. Okt 2007|17:42 |
Neiespējami. Niecīgi.
Pret vannasistabas gludajām, baltajām flīzēm plīst ziepju burbuļi, kuros mēs dzīvojam. Naktīs mēs abi redzam vienus un tos pašus sapņus. Un tā mums ir vienīgā realitāte. Vienīgais mūsu tikšanās punkts.
Līdz tas ietriecas tajās pašās skumjajās flīzēs,ko es aprakstu ar Mr. Morisona atziņu, ka "dream is not a solution".
Man patīk iet dušā tumsā, lai aizskalotu visu notikušo un piesauktu vēl nenotikušo.
Murgu/sapņu lietošanas pamācība nelīdz atbrīvoties no apziņas, ka nakts vīzijām piemīt grotesks šarms. Tāds, kurā iekosties ar vīnā mērcētām lūpām.
Es apsolos tās mērcēt sarkanvīnā līdz mūsu nākamajai saskūpstīšanās reizei.
Es mācos Tavu gramatiku, bet Tu nekad nelabo kļūdas. Pašmācība.
Tavu kustību gadsimti ir mirkļi, kad naktīs Tevi apskauju no mugurpuses tā, it kā manu pirkstu gali būtu radīti čella spēlēšanai.
Tikai nošu līnijas kāds ir izdzēsis Tevī.
Maldos naktī.
Līdz pirmajai asarai. Līdz pirmajam rītam. Atkal savās četrās sienās. |
|