| Nr. niķi |
3. Dec 2008|12:43 |
Nenojautu, ka arī tā var notikt. Ka var.
Tādā laiskumā panākts augstākais punkts.
Abiem. Mirkli, pirms sākas dzīve.
Ne vien es laikam biju pārsteigta līdz matu galiņiem, kas pilēja slapji vēl skrienot uz tramvaju, kas aizved pilnu emociju kabatas uz darbu.
*
Mans nams ir miegarūķu nams.
Zobu fejas guļ zem spilveniem.
*
Abpusēji nakts murgi, bet ievīstīšanās kā gaisma tuneļa galā. Bezmaksas, bet tik ļoti nepieciešama. |
|